Uz saturu

Eksperte: Grādīgie dzērieni palielina inflācijas temperatūru martā

Martā gada inflācijas temps pēc ilgāka atslābuma "atdzīvojies", sasniedzot 2,2%. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bijušas grādīgo dzērienu cenas, kuru devums patēriņa cenu pieaugumā visbūtiskāk palielinājies, uzskata "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

2018. gada 11. aprīlī 10:09

Salīdzinot ar pērno martu, vīns bijis par 3,5% dārgāks, alus – par 4%, bet stiprie alkoholiskie dzērieni – par 6,5%.

Pakalpojumu cenas martā augušas par 3,7%, kas ir ļoti līdzīgi kā februārī. Savukārt preču cenas palielinājušas nedaudz straujāk nekā februārī – par 1,6%. To galvenokārt noteica jau pieminētās alkohola cenas, kuras palielinājušās akcīzes nodokļu izmaiņu rezultātā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat starp galvenajiem faktoriem ekonomiste min arī pārtikas cenas, kuras martā augušas straujāk, sadārdzinoties augļu un gaļas cenām. Preču inflācijas virzītājs bijis arī degvielas cenu kāpums, ko ietekmēja par 10% augstāka naftas cena par barelu eiro izteiksmē, salīdzinot ar pērnā gada līmeni.

Lai arī pārtikas cenas šā gada martā kopumā bija tikai par 1,7% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, atsevišķu pārtikas produktu cenu pieaugums bija visai straujš, tā informē Finanšu ministrija.

Cūkgaļa bija par 9,6% dārgāka, piens par 7,3%, sviests par 39,5%, augļi par 6,8%. Šo produktu cenu pieaugumu nedaudz kompensēja svaigo dārzeņu un cukura cenu kritums, attiecīgi par 19,6% un 32,2%.

Ministrija izceļ, ka pārtikas cenu kāpums ir būtiski zemāks salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo līmeni, kad pārtikas cenas palielinājās par 6%. Tādējādi pārtikas cenu izmaiņu devums patēriņu cenu pieaugumā mazinājies un šā gada martā veidoja 0,3 procentpunktus.

"Lai gan martā gada inflācijas temps pēc pusgada ilga sarukuma nedaudz pakāpies, tas joprojām ir patālu no pērnā gada straujākā tempa, proti, 3,4%, ar kuru sagaidījām pavasara iestāšanos tieši pirms gada," norāda Vildava.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gaidāms, ka arī turpmākajos pāris mēnešos varēs novērot augšupejošu gada inflācijas tendenci, bet tik augstu punktu tik drīz var arī nesasniegt.

Lēnāka gada inflācija šī gada sākumā kopā ar straujāku vidējo ienākumu izaugsmi ir laba ziņa iedzīvotājiem. Pēc VID rīcībā pieejamajiem datiem pirmajos divos gada mēnešos vidējie darba ienākumi vienam nodarbinātajam mēnesī palielinājušies par 8,3%. No tā atņemot vidējo gada inflāciju, pirmajos divos mēnešos vidējā iedzīvotāju pirktspēja uzlabojusies par vairāk nekā 6%.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm