Uz saturu

Likteņdārzu līdz Latvijas simtgadei nepabeigs

Latvija simtgadē tomēr nesaņems vienu no apsolītajām dāvanām – Likteņdārzu, kas jau desmit gadus top uz salas Daugavā pie Kokneses.

2018. gada 13. aprīlī 19:43

Ziedojumu trūkuma dēļ represiju upuriem veltītais projekts netiks pabeigts iecerētajā laikā. Tomēr iniciatīvas autori ir optimistiski – valsts simtgades saulriets Koknesē tiks sagaidīts, un arī pašu Likteņdārzu pabeigs. Tāpat tiek noraidītas bažas, ka dārzs varētu kļūt par slogu valsts budžetam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Likteņdārzu tā autori sāka veidot pirms desmit gadiem. Mērķis bija cēls – ņemot piemēru no Brīvības pieminekļa, par tautas ziedojumiem izveidot dārzu, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Projekts bija paredzēts kā dāvana Latvijas simtgadei, taču tagad skaidrs, ka laikā to neizdosies pabeigt.

Vilis Vītols
Likteņdārza padomes priekšsēdētājs

Ziedojumi ir tik, cik ir. To ir mazāk, nekā sākuma mēs bijām cerējuši. Tas taisnība. Lielākais atbalsts mums ir no represētājiem, bet diemžēl viņu dzīve ir bijusi tāda, ka viņi nav varējuši uzkrāt lielus līdzekļus.

Dārza izveidē ieguldīti vairāk neka 2 miljoni eiro. Pēc Koknese fonda aplēsēm vajadzīgs vēl pusotrs miljons.

Desmit gadu laikā Likteņdārzā izdevies realizēt aptuveni divas trešdaļas iecerētā. Šobrīd galvenais pabeigt Lielā kalna uzbēršanu, lai to varētu apstādīt.  Tā šobrīd ir ļoti akūta nepieciešamība, jo Likteņdārzā vairs nav citu vietu, kur ziedotājiem stādīt piemiņas kokus.

Valda Auziņa
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja

Tā kā iespēju robežās es aicinu ikvienu, kam ir iespēja, palīdzēt ar lielā kalna tapšanu, ar grunti un zemi un tā tālāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat nav izdevies pabeigt Likteņdārza sabiedrisko ēku, kuras būvniecībai savulaik naudu piešķīra Saeima. Pirms kāda laika Kokneses fonds vērsās Zemkopības ministrijā ar lūgumu, līdzīgi kā ar Brīvības pieminekli, dārza statusu nostiprināt likumā. Saskaņā ar likumu valsts savā pārziņā no Kokneses novada pārņemtu zemi, kuru nodotu Kokneses fondam apsaimniekošanā bez atlīdzības. Taču plāns pieņemt likumu raisījis satraukumu sociālajos tīklos. Viens no Likteņdārza atbalstītajiem – mūziķis Kārlis Kazāks – pauda bažas, vai tas nekļūs par piespiedu maksājumu visiem.

Ringolds Arnītis
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

Nē! Finansiāls ieguldījuma no valsts puses nav plānots. Ja mēs uzskatām to kā ieguldījumu, tad vienīgais ir tas, ka valsts par Likteņdārza uzturēšanu un zemi neprasīs nomas maksu.

Arī Kokneses fonda pārstāvji uzsver, ka pēc būtības nekas nemainīsies, jo dārza izveide tika pabeigta par ziedojumiem. Likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu projekta stabilitāti un ieguldīto ziedojumu aizsardzību.

Valda Auziņa
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja

Katra lieta, katrs akmens, katrs koks ir vērtība kādam cilvēkam sadarbojoties. Likuma uzdevums ir visu šo aizsargāt.

"Pagājušajā gadsimtā Latvija piedzīvoja drausmīgus cilvēku zaudējumus, un šiem cilvēkiem nekur nav uzcelts šāds piemineklis. Šī ir vienīgā vieta, kur viņi tiek pieminēti. Tādēļ nav jāiet diskusijās par sīkumiem. Šis projekts jāpabeidz, un visdrošāk būs, ja viņš būs valsts rokās," min Vītols.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šobrīd neviens nevar pateikt, cik ilgu laiku vēl vajadzēs, lai Likteņdārzu pabeigtu. Tomēr simtgades saulrietu 18. novembrī visi aicināti sagaidīt tieši šeit, Daugavas krastā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm