Rinkēvičam, strādājot valsts darbā, izdevies iekrāt 300 000 eiro; ministrs to skaidro ar taupību
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kurš visu savu profesionālo mūžu bijis nodarbināts tikai valsts darbā, izdevies iekrāt vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.
Ministrs, kurš ne reizi savā dzīvē nav iegādājies auto vai nekustamo īpašumu, to skaidro ar "mērķtiecīgu uzkrāšanu, lai nodrošinātu savu finansiālo neatkarību".
Kā liecina valsts amatpersonas deklarācija, 2017. gadā ārlietu ministrs "Swedbank" un Rietumu bankā bija uzkrājis mazliet vairāk nekā 310 000 eiro.
Šo summu Rinkēvičam izdevies uzkrāt 17 gadu laikā, strādājot tikai "valsts maizē" un saņemot no bankas depozīta procentus. 2000. gadā, kad viņš pirmoreiz iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju, amatpersonas uzkrājums bija tikai 1600 lati, kuri glabājās "Saules bankā".
Līdz 2007. gadam viņš strādāja par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, vēlāk vadīja Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleju, bet pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām kļuva par ārlietu ministru un šo amatu pilda joprojām.
Kā liecina deklarācijas, katru gadu Rinkēviča uzkrājums pieaudzis, tostarp tā sauktajos "krīzes gados", kad viņa ieņēmumi visai būtiski saruka.
Kā liecina deklarācijas, visā šajā laikā viņš ne reizi nav iegādājies auto vai nekustamo īpašumu.
Te jāpiebilst, ka Rinkēvičam kā augstai valsts amatpersonai visu šo laiku bijis dienesta auto, savukārt publiski pieejamā informācija liecina, ka viņš dzīvo Jūrmalā padomju laikā celtā daudzstāvu mājā, divistabu dzīvoklī, kur bez viņa vēl deklarēta ministra māte.
Bez algas un komandējuma naudas Rinkēviča ienākumus veidojuši banku maksātie depozīta procenti, kuri gan nav īpaši lieli, ņemot vēra zemās procentu likmes.
TV3 Ziņām ministra preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris uzsvēra, ka ministrs mērķtiecīgi veidojis uzkrājumus.
Mārtiņš Drēģeris
Ārlietu ministra preses sekretārs
Visu 17 gadu laikā ārlietu ministram nav bijušas kredītsaistības un savus uzkrājumus nav izmantojis nekustamā vai kustamā īpašuma iegādei, kas tādējādi samazinātu līdzšinējos uzkrājumus. Tādējādi daļu no saņemtā atalgojuma katru gadu ministrs ir mērķtiecīgi novirzījis uzkrājumu veidošanai.
Uz jautājumu, kāpēc ministrs izvēlējies šādu taupīgu dzīvesveidu, Drēģeris norādīja, ka tas nepieciešams, lai ārlietu ministrs savos lēmumos un darbībās būtu neatkarīgs un viņam ir būtisks finansiālais nodrošinājums.
Jāpiebilst, ka 17 gadu laikā visai būtiski mainījušies Rinkēviča ienākumi. Ja 2000. gadā, strādājot par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, viņš visa gada laikā nopelnīja 6700 latus, tad pērn Ārlietu ministrijā jau vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Citu politiķu ienākumi, kas gūti 2017. gadā apskatāmi šeit.
Rinkēvičs ir atklājis formulu, ka uzkrāt vairāk nekā 300 000 visu profesionālo mūžu pavadot "valsts maizē" (AM, VP kanceleja,ĀM)?
Viņš nekad nav neko (īpašumu, auto, akcijas) pircis/pārdevis. Faktiski tikai valsts alga + depozīta %
