Dūklava izteikumi par depozīta sistēmu atbalsojušies arī Eiroparlamenta gaiteņos
Laikā, kad liela daļa Eiropas, rūpējoties par vidi, aizvien aktīvāk pievēršas atkritumu šķirošanai, Latvija nonākusi tādā kā "baltā zvirbuļa" lomā.
Turklāt šķirošana ir ne tikai zaļās domāšanas jautājums. Tā sniedz tīri praktisku ieguldījumu ekonomikā.
Eiropas Savienības plāni paredz, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu jāpārstrādā. Eiropas ambīcijas ir augstas – katru gadu latiņu pacelt, lai 2030. gadā tiktu pārstrādāti 70% no izlietotajiem preču iepakojumiem.
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava nicinošie izteikumi attiecībā uz depozīta sistēmas ieviešanu, proti, ka viņš pa savu logu neredz tukšas pudeles, pārsteiguši Eiroparlamentāriešus.
Viņš neredz, jo tie atkritumi tiek aprakti Getliņos, vai kur citur! Tas ir absurdi. Vairums iedzīvotāju nodotu, ja varētu saņemt naudu. Nenoliedzami, tas ir jāizmanto.
"Eurostat" dati liecina, – 2016. gadā Latvijā pārstrādāti tikai ap 30% atkritumu, pārējie 70% izgāzti poligonos. "Nu, ja valstsvīriem būs tāda attieksme, man ir sarūgtinājums, protams, arī citi cilvēki var nesekot labākajiem piemēriem pasaulē," norāda Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere.
Poligonos varētu aprakt 10% visu atkritumu, bet Latvijā diemžēl ir augsts procents, ir atkāpes noteikumos, Latvija var sākumā 25% aprakt poligonos, pēc tam samazināt.
Par Latvijas politiķu skeptisko attieksmi atkritumu šķirošanas sakarā pārsteigts arī Vācijas eiroparlamentārietis. Vācija ir tā valsts, kurā atkritumus šķiro ļoti rūpīgi. Uzraudzības metodes ir bargas, par atkritumu nešķirošanu sods ir ap 140 eiro, bet tikmēr Šveicē – pat 250 eiro. Un ne jau tikai bargās soda naudas motivē sabiedrību domāt zaļi.
Neesmu īstā persona, kas varētu kliegt uz jūsu ministru, bet viņš pieļauj milzu kļūdu. Atkritumiem ir vērtība! Tie ir jāšķiro, lai arī kā to, kurā valstī dara. Atkritumi jāšķiro jau mājās un tad jānoliek tiem īpaši paredzētā vietā.
Aprēķināts, ka depozītsistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu ap 30 miljoniem eiro. Nogaidošu un skeptisku pozīciju ieņēmis arī premjers Māris Kučinksis, kuram bažas rada iespēja, ka depozītsistēmas ieviešana varētu beigties līdzīgi kā bēdīgi slavenā OIK sāga, proti, labu nodomu aizsegā uz iedzīvotāju rēķina peļņu cerēs iegūt apķērīgi biznesmeņi. Tiesa gan, Eiropas piemērs attīstītajās valstīs liecina – ja politiķiem ir stingrs mugurkauls, un sabiedrība ir morāli nobriedusi, šķirošana kļūst par pašsaprotamu, un visai sabiedrībai noderīgu nodarbi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
