"Tava izvēle": Šlesers kā politikas bumerangs – cik reižu "aizlidojis", tik atgriezies. Ko sola LPV?
Latvijas politikā viņš bijis ministrs, vicemērs, vairāku partiju dibinātājs, aizgājis un atgriezies – un tagad Ainārs Šlesers grib kļūt par premjeru. TV3 Ziņas turpina vētīt partijas, kas pretendē uz vietām nākamajā Saeimā, un šoreiz kārta "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Jaunākajā SKDS augustā LPV atbalsts sarucis no 10 procentiem jūlijā līdz 8,5 procentiem. Ar kādu politisko bagāžu Šlesers dodas pēc varas šoreiz, un ko LPV sola vēlētājiem?
Latvijas politikā Ainārs Šlesers ir kā bumerangs, – cik reižu šķitis, ka aizlidojis pavisam, tikpat reižu atgriezies. Pēdējo reizi – pirms pieciem gadiem viņš atgriezās ar jaunu partiju, solījumu nomainīt varu un Latviju pārvērst ekonomiskā izrāvienā. Kopš tā laika "Latvija pirmajā vietā" tikusi Saeimā, Eiropas Parlamentā un ieguvusi visvairāk balsu Rīgas domes vēlēšanās. Tagad Šlesers kāro piezemēties premjera krēslā.
"Es vienkārši šodien pasaku – esmu gatavs piedalīties vēlēšanās, gatavs būt ierindas deputāts, gatavs iet un strādāt valdībā."
Šlesers ir viens no ilgdzīvotājiem Latvijas politikā. Tajā darbojas gandrīz trīsdesmit gadus. Bijis ekonomikas un satiksmes ministrs. Rīgas vicemērs. Partiju dibinātājs. Cilvēks, kura politiskā biogrāfija ir gandrīz tikpat gara kā skandālu saraksts.
2011. gada vasara kļuva par vienu no skaļākajiem pagrieziena punktiem Latvijas politikā. Saeima atteicās KNAB atļaut kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā – korupcijas apkarotāju sāktajā kriminālprocesā, kurā figurēja arī Andris Šķēle un Aivars Lembergs, likumsargiem bija aizdomas par iespējami fiktīviem reklāmas līgumiem, aiz kuriem faktiski varēja slēpties politiskā aģitācija. Šis Saeimas noraidošais balsojums kļuva par pēdējo pilienu Valdim Zatleram, kurš divas dienas vēlāk ierosināja Saeimas atlaišanu, runājot plašāk arī par oligarhu ietekmi politikā.
"Saeima vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat cilvēku personīgas intereses, nevis valsts intereses!
Sešus gadus vēlāk, žurnāls IR publiskoja tā sauktās "Rīdzenes sarunas" – viesnīcā slepeni ierakstītas politiķu un ietekmīgu uzņēmēju sarunas par varas pārdali valstī.
Atsevišķas frāzes teju folklorizējušās. Pati Oligarhu krimināllieta gan izčākstēja.
"Es varu pateikt tikai to, ka tā ir lieta baltiem diegiem šūta, ka tā ir totāla izgāšanās, principā oligarhu lietas izgāšanās."
No iepriekšējiem Šlesera politiskajiem projektiem palicis vēl kāds mantojums – pavisam burtiski nenomaksāts rēķins. Par priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanas pārkāpumiem Šlesera agrākās partijas valstij palika parādā vairāk nekā 860 tūkstošus eiro. Organizācijas beidza pastāvēt, bet nauda valstij tā arī netika samaksāta. Šlesers pats šos sodus sauc par politisku atriebību.
Un tad gandrīz desmit gadus pēc aiziešanas no lielās politiskās skatuves – Šlesers atkal atgriezās. Covid ierobežojumu laikā dzima partija "Latvija pirmajā vietā".
Partija postulēja trīs idejas: ekonomikas izrāvienu, tradicionālās ģimenes vērtības un cīņu pret toreizējo Kariņa valdību.
Partijas pirmo popularitātes vilni atnesa Covid laiks. Lai arī Šlesers uzsvēra – viņa partija neesot antivakseri, taču viņa rīkotajos protestos lielā mērā pulcējās vakcinācijas pretinieki un Covid noliedzēji.
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām LPV balansēja uz piecu procentu robežas. Tomēr Parlamentā izdevās iekļūt, iegūstot 9 deputātu vietas. Šlesers atgriezās Saeimā.
Jauna partija, bet ļoti pazīstamas sejas. Daļa nāca no "Saskaņas", daļa no KPV LV, daļa no Latvijas Pirmās partijas laikiem. Taču valdībā "Šleseristi" netika. Četrus gadus partija strādāja opozīcijā. Un tieši opozīcijā tapa gandrīz visi tās skaļākie priekšlikumi. Taču starp skaļu priekšlikumu un pieņemtu likumu ir Saeimas vairākums. Un opozīcijas partijai tā visbiežāk pietrūka.
Visneatlaidīgāk LPV dauzīja pa otrā pensiju līmeņa durvīm.
Nepilnu gadu pēc ievēlēšanas LPV jau prasīja atlaist pašu Saeimu, kurā tikko bija ieguvusi deviņas vietas, tomēr atbalsts šai idejai sabiedrībā bija niecīgs – izdevās savākt tikai aptuveni ceturto daļu no nepieciešamo parakstu skaita.
2024. gadā LPV nostiprināja pozīcijas vēl vienās vēlēšanās – iegūstot vienu mandātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Uz Briseli devās bijušais premjers Vilis Krištopans.
Nākamais Šlesera mērķis bija iegūt varu Rīgā.
"Man ir ko darīt, es varu aiziet prom no politikas. Bet, ja es aiziešu, tad jūs būsiet tādā trubā! Jūs tādā purvā dzīvosiet! Šlesers jums ir šobrīd vajadzīgs vairāk nekā jebkad!"
Un 2025. gada pašvaldību vēlēšanās LPV izdevās iegūt visvairāk balsu galvaspilsētā. Taču ne vairākumu domē. Rīgas mēra krēsls Šleseram palika neaizsniedzams.
"Šīs vēlēšanas ir bijušas negodīgākās Latvijas vēsturē! Tas, kas ir noticis, ir principā kriminālnoziegums."
Partija vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa šo sūdzību noraidīja.
Daļa no tā, ko LPV četros gados Saeimā nepanāca, tagad vienkārši pārcēlušies uz nākamo priekšvēlēšanu bukletu.
Tradicionālo vērtību piesaukšana sen vairs nav tikai punkts šīs partijas programmā. Tās kļuvušas par vienu no partijas galvenajiem politiskajiem ieročiem.
"Ir pat radio, kur nebināras personas stāsta par to, ka ir diskriminētas un nevar piedalīties folkloras festivālos, jo nav nebināru tautastērpu. Nē, mums nav nebināru tautas tērpu un nebūs!"
Aktualizēta atkal tiek ideja ļaut cilvēkiem pašiem piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumam. Partija sola arī nepalielināt pensionēšanās vecumu, samazināt valsts pārvaldi un tajā plašāk izmantot mākslīgo intelektu.
Lai gan LPV politiskais zīmols nepārprotami ir Šlesers, partija nav tikai viens cilvēks. Tās redzamākās sejas ir Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš un Mārcis Jencītis.
Mācītājs uz 15. Saeimu gan vairs nekandidē, taču kolorītu personāžu Šlesera sarakstā tāpēc nav mazāk. Šlesers uz vēlēšanām nav savācis gluži debitantu komandu.
Šleseri, Krištopani, Klementjevi – LPV sarakstā politika dažām ģimenēm, acīmredzot, ir komandas sporta veids.
Latgalē šīs komandas pirmais numurs ir bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš šobrīd ir apsūdzēts skandalozajā Rēzeknes SPA lietā un gaida tiesu, bet viņa vadītās partijas tā brīža valdes loceklis Ilja Podkolzins atzina vainu spiegošanā Krievijas interesēs, un viņam piespriesti pieci gadi cietumā. Spriedums ir stājies spēkā. Zīmīgi, ka piesakot abu partiju ciešo sadarbību, Šlesers iezīmēja arī partijas skatījumu uz attiecībām ar Krieviju.
"Mums ir vienota pozīcija, LPV ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā… Kad karš beigsies un sankcijas tiks noņemtas, un Eiropa atjaunos sadarbību… Arī mums nāksies sadarboties, bet šobrīd mēs stāvam kopā ar Ukrainu."
Arī Bartaševičs Saeimu labi pazīst. Viņš bijis vairāku sasaukumu deputāts. Viņa atmiņas par darbu parlamentā gan ir diezgan specifiskas.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām LPV startēja no piecu procentu robežas un finišēja parlamentā. Šoreiz Šlesers vēlēšanās dodas jau ar deputātiem Saeimā, mandātu Eiropas Parlamentā, spēcīgu rezultātu Rīgā un daudz plašāku komandu. Partijas premjera kandidāts – atkal Šlesers.
Piecos gados "Latvija pirmajā vietā" ir pierādījusi, ka Šlesera politiskajam bumerangam joprojām ir lidojums. Tas, ko partija vēl nav pierādījusi, vai ar skaļiem solījumiem šoreiz pietiks, lai beidzot tiktu pie varas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
