"Tava izvēle": ilga dominance un straujš popularitātes kritums. Vai "Jaunā Vienotība" spēs pārvarēt 5% barjeru?

"Jaunās Vienotības" pirmsākumi meklējami nu jau gandrīz pirms ceturtdaļgadsimta, kad 2002. gadā Einars Repše nodibināja partiju "Jaunais laiks" un pēc 8. Saeimas vēlēšanām kļuva par premjeru. Nākamā reize, kad "Jaunais laiks" ieguva valdības vadības grožus, ir 2009. gadā.

Toreizējā ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības galvenais uzdevums bija izvest valsti no dziļās ekonomiskās krīzes.

"Pirmo reizi neatkarīgā Latvijā esam spiesti lemt par nežēlīgu taupības režīmu, lai novērstu valsts bankrotu," toreiz teica Dombrovskis.

Būtisks pavērsiens partijas vēsturē, kura nav iztikusi bez intrigām un šķelšanās, pienāk 2010. gadā, kad, tuvojoties 10. Saeimas vēlēšanām, tiek izveidota "Vienotība". "Jaunais laiks" ir apvienojies ar "Pilsonisko savienību" un "Sabiedrību citai politikai".

Tikmēr Dombrovskis spējis kļūt par pirmo premjeru, kurš vadīja trīs valdības pēc kārtas līdz savai demisijai pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gada nogalē.

Pēc Dombrovska pie varas nāca pirmā sieviete Latvijas valdības vadītāja amatā – Laimdota Straujuma.

Straujuma amatu saglabāja arī pēc 2014. gadā notikušajām 12. Saeimas vēlēšanām. Tomēr visu pilnvaru termiņu viņa nenostrādāja. Kad Straujuma paziņoja par atkāpšanos, tas raisīja jautājumu, vai savu valdību gāzusi pati "Vienotība" ar tās līderi Solvitu Āboltiņu, kura ilgstoši bija kritizējusi Straujumas valdību. Straujuma gan toreiz to noliedza.

Straujumas demisija "Vienotībai" maksāja dārgi. Partija zaudēja varas grožus un par premjeru kļuva Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības. Vēlāk sekoja arī līderu maiņa partijā, kas beidzās ar Āboltiņas izslēgšanu no "Vienotības". "Ko viņa darīs tālāk, mani tas tiešām samērā maz interesē," pauda viens no šīs partiju apvienības redzamākajiem politiķiem Arvils Ašeradens.

Jauns pavērsiens 2018. gadā, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām. Kopā ar vairākām reģionālajām partijām tiek izveidota "Jaunā Vienotība", ko vadīja eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņš bija premjera amata kandidāts, Saeimas vēlēšanās nestartēja.

Partija turpināja zaudēt vēlētāju uzticību un 13. Saeimā ieguva tikai astoņus mandātus, kļūstot par mazāko parlamentā pārstāvēto partiju. Taču, kad izgāzās Jāņa Bordāna un Alda Gobzema centieni izveidot valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Kariņu.

"Ja izdosies izveidot šo valdību, tas būs laikam bezprecedenta gadījums, ka Saeimas vismazākā frakcija tiek aicināta veidot valdību," toreiz pauda Kariņš.

Kariņa valdībai bija jāspēj tikt galā ar vēl nepieredzētu krīzi, ko bija izraisījusi kovida pandēmija.

Lai gan valdība izpelnījās daudz kritikas par lēmumiem kovida krīzes pārvarēšanai, iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, kas noritēja laikā, kad Krievija bija sākusi pilna apmēra karu Ukrainā, "Jaunā Vienotība" pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 26 deputātu vietas.

Valdības veidošana gan izvērtās sarežģītāka, nekā bija gaidāms. "Šobrīd mēs spolējam kā automašīna dubļos vai uz ledus un netiekam uz priekšu," toreiz teica Kariņš.

Kopā ar "Jauno Vienotību" pie varas nonāca Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Bet ne uz ilgu laiku. Situācija mainījās 2023. gada vasarā, kad notika Valsts prezidenta vēlēšanas. "Jaunās Vienotības" kandidāts Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī nonāca, pateicoties tā laika opozīcijas partiju – ZZS un "Progresīvo" – balsīm. Kuluāros sprieda, ka apmaiņā pret šo atbalstu viņiem apsolīta vieta valdībā. Kariņš sāka sarunas par koalīcijas paplašināšanu.

Kariņam koalīciju neizdevās paplašināt. Viņš atkāpās, dodot vietu Evikai Siliņai, kura izveidoja "Jaunās Vienotības" valdību kopā ar ZZS un "Progresīvajiem".

Siliņas valdībā bijušais premjers Kariņš kļuva par ārlietu ministru. Viņam gan nācās atkāpties no amata, kad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja lidojumu skandāls – premjerēšanas laikā viņš bija izmantojis speciālos avioreisus.

"Varu tikai atgādināt un mierināt, un apgalvot, ka visur, kur es kā premjers biju devies, tas ir tikai oficiālās darba darīšanās. Nekur citur, nekur lieki," apgalvoja Kariņš.

Lidojumi izmaksāja vairāk par miljonu eiro. Valsts kontroles ieskatā daļa šīs naudas izlietota nelikumīgi. Lieta nonākusi tiesā, taču uz apsūdzēto sola – tikai un vienīgi bijušais Valsts kancelejas direktors.

Visu pilnvaru laiku nenostrādāja arī Siliņa, kura vispirms centās "restartēt" savu valdību, nomainot satiksmes, izglītības un labklājības ministru.

Plaisas koalīcijā kļuva dziļākas, kad, pateicoties ZZS atbalstam, Saeima sāka izstāšanos no Stambulas konvencijas. Pēc prezidenta iejaukšanās šis process nobremzēts.

Bet valdība izjuka pēc tam, kad Siliņa pasteidzās atlaist aizsardzības ministru Andri Sprūdu pirms viņš atkāpās pats. Paziņojot par valdības demisiju, Siliņa sacīja, ka vairs nav iespējams sastrādāties ar "Progresīvajiem".

"Politiskie tukšrunātāji izvēlējās nevis risinājumu, bet krīzi, valdības krīzi," sacīja Siliņa.

Tagad "Jaunā Vienotība", zaudējusi pusi no amatiem valdībā, ir daļa no Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta.

15. Saeimas vēlēšanās ekspremjere, tagad Saeimas deputāte Siliņa ir "Jaunās Vienotības" saraksta līdere Vidzemē, Kurzemē ar pirmo numuru startē Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Zemgalē – Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Latgalē – satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.

Rīgas saraksta līdere ir ārlietu ministre Baiba Braže, bet pretēji ierastajai praksei, premjera amata kandidāts, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens Rīgas sarakstā iekļauts ar otro numuru.

"Jaunā Vienotība", kas politikā dominējusi 17. gadus, savā programmā iekļāvusi 10 prioritātes. Pirmā ir drošība un aizsardzība. Partija sola ierobežot migrāciju, bet stiprināt gan pretgaisa aizsardzību un austrumu robežu, gan militāro industriju, civilo aizsardzību un iekšlietu dienestus. Otrā prioritāte ir ārpolitika un latvieši pasaulē. Trešā – finanses. "Jaunā Vienotība" sola veidot fiskāli atbildīgu budžetu, celt minimālo algu un neapliekamo minimumu, vienlaikus mazinot darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Reitingi liecina, ka vēlētāju atbalsts, kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām "Jaunajai Vienotībai" ir ievērojami sarucis. Un līdzīgi kā pirms astoņiem gadiem, ilggadējā varas partija nu jau atkal balansē uz piecu procentu barjeras robežas, kas jāpārvar, lai nonāktu Saeimā.