Uz saturu

"Tava izvēle": ko vēlētājiem sola "Gobzema saraksts", JKP un "Austošā Saule Latvijai"?

Atlicis mazāk nekā mēnesis līdz brīdim, kad vēlēsim 15. Saeimu. Lai būtu vieglāk orientēties partiju piedāvājumā un izdarīt izvēli, TV3 Ziņas sāk sižetu sēriju par tiem politiskajiem spēkiem, kas vēlas nonāk parlamentā. Kandidātu sarakstus vēlēšanām pieteikušas 14 partijas vai to apvienības. Šoreiz uzmanības centrā tās, kuru reitingi, noslēdzoties sarakstu iesniegšanai, nepārsniedza 2% vēlētāju atbalstu vai to popularitāte tolaik vēl pat netika mērīta. Tās ir "Gobzema saraksts", Jaunā Konservatīvā partija un "Austošā Saule Latvijai".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas vēlēšanās partijām nozīmīga ir ne tikai piecu procentu barjera, kas paver durvis uz parlamentu. Svarīga robežšķirtne ir arī divi procenti. To pārvarot, pat Saeimā neiekļuvusi partija uz nākamajiem četriem gadiem iegūst tiesības uz valsts budžeta finansējumu.

"Gobzema saraksts"

Tas patiesībā nav jauns politiskais spēks. Tā pirmsākumi meklējami 2021. gadā, kad Saeimas deputāts Aldis Gobzems kopā ar domubiedriem pandēmijas laikā nodibināja partiju "Likums un kārtība". Tolaik Gobzems jau divus gadus bija izslēgts no KPV LV.

Aldis Gobzems
Saeimas deputāts, 09.01.2021

"Visus manus atbalstītājus saukā tur par kotlešēdājiem un kaut kādiem kartupeļcilvēkiem. Jūs paskatieties – ap mani ir tikai inteliģenti cilvēki."

Kopš tā laika politiskais spēks nosaukumu mainījis jau trīs reizes – vispirms kļūstot par "Katram un katrai", pēc tam par "Platformu 21", bet šovasar atkal atgriežoties pie sava dibinātāja vārda – "Gobzema saraksts".

Labāko rezultātu partija sasniedza iepriekšējās Saeimas vēlēšanās – 3,67%. Rezultāts pieticīgs, pat pēc skaļās kampaņas pandēmijas laikā, kad Gobzems kļuva par vienu no redzamākajiem kovida ierobežojumu un valdības kritiķiem, rīkojot arī plašas protesta akcijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimā netiekot, jau nākamajā dienā Gobzems paziņoja par aiziešanu no partijas un politikas, jo netika īstenots viņa apņemtais, proti – uzvarēt vēlēšanās.

Vēlāk Gobzems pārcēlās uz dzīvi Spānijā un turpināja aktīvi darboties sociālajos medijos, kur savus sekotājus aicināja arī viņu finansiāli atbalstīt jeb, paša vārdiem, "apmainīties ar enerģiju". Tagad politikā viņš atgriezies ar jaunu vārdu – Arigo Toro.

Arigo Toro
15. Saeimas vēlēšanu kandidāts

"Man ir jāpaziņo par atgriešanos Latvijas politikā un piedalīšanos vēlēšanu procesā, jo man šķiet, ka Latvijā pēdējos 30 gados nav bijis neviens cilvēks, kurš būtu savā reālajā personīgajā dzīvē pierādījis, ka viņš nebaidās ne no kā…"

Lai gan partija nosaukta Gobzema vārdā, formāli viņš nav tās valdes loceklis. Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajās ziņās viņa nodarbošanās norādīta – "Gobzema saraksts, sabiedrisko attiecību speciālists".

Pārējos vēlēšanu apgabalos sarakstu līderi plašākā politikā līdz šim bijuši ievērojami mazāk zināmi.

Partijas programmas centrā ir ģimeņu un dzimstības veicināšana. Par bērna piedzimšanu sola vismaz 5000 eiro, līdz divu gadu vecumam – 1000 eiro mēnesī, bet daudzbērnu ģimenes pilnībā atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Skolās savukārt sola pilnībā atteikties no mājasdarbiem.

Jaunā konservatīvā partija

Tā dibināta 2014. gadā Jāņa Bordāna vadībā. Partijas popularitāte strauji auga pēc bijušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša pievienošanās. 2017. gadā JKP ieguva deviņas vietas Rīgas domē, bet savu kulmināciju sasniedza gadu vēlāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

2018. gada Saeimas vēlēšanās par JKP nobalsoja 13,59% vēlētāju, dodot tai 16 vietas parlamentā.

Jānis Bordāns
JKP dibinātājs, 07.10.2018.

"Jaunie politiskie spēki ir ieguvuši nenoliedzamu vairākumu. Arī Jaunā konservatīvā partija ir gatava uzņemties atbildību. Šai vēlētāju izvēlei ir noteikti jāatspoguļojas jaunās valdības sastāvā."

JKP vēlāk kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa pirmās valdības koalīcijas partijām, iegūstot tieslietu, satiksmes, izglītības un vēlāk arī labklājības ministra amatu.

Pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām partija mēģināja mainīt savu politisko zīmolu – 2022. gadā no nosaukuma tika atmests vārds "Jaunā", un JKP kļuva vienkārši par "Konservatīvajiem".

Nosaukuma maiņa un partijas piedāvājums gan vēlētājus vairs neuzrunāja un panākumus neatnesa. 2022. gada Saeimas vēlēšanās atbalsts JKP bija vien 3,09%, un no 16 deputātu vietām Saeimā nepalika neviena. Toreiz partija bija pārliecināta, ka pēc šī trieciena spēs atgūties.

Krišjānis Feldmans
"Konservatīvo" valdes priekšsēdētāja vietnieks, 03.10.2022

"Startējām 12. Saeimas vēlēšanās, toreiz iegūstot 0,7%. Toreiz bēru rakstus rakstīja par mums. Ar ko tas beidzās, mēs redzējām 2017. un 2018. gada vēlēšanās. Es aicinātu bēru zvanus nezvanīt nevienam."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gadu pēc vēlēšanām partijā sekoja vēl viens restarts – "Konservatīvie" atkal kļuva par Jauno konservatīvo partiju. Tālāk gan piedzīvota neveiksme Eiropas parlamenta vēlēšanās. Bet viens no retajiem JKP pēdējo gadu veiksmes stāstiem bijis Līvānos – pērn pašvaldību vēlēšanās partija negaidīti uzvarēja, iegūstot 34,7% balsu, bet par novada vadītāju kļuva tobrīd 24 gadus vecais Dāvids Rubens.

Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās gan no partijas kādreizējā līderu kodola tās priekšgalā šodien vairs nav neviena. JKP tagad vada bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sigords Stradiņš, bet premjera amata kandidāts ir bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis – vienīgais apsūdzētais tā dēvētajā Krišjāņa Kariņa lidojumu krimināllietā.

Jānis Citskovskis
JKP premjera amata kandidāts

"Es eju politikā ar mērķi izveidot tādu valsts pārvaldi, tādu valdību, kura strādā, kā vienota komanda uz kopēju mērķi, kuri ir gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus un ir gatavi uzņemties arī atbildību."

JKP savu programmu balsta četros virzienos – valsts drošībā, ekonomiskajā izaugsmē, stiprās ģimenēs un reģionu attīstībā. Starp konkrētākajiem solījumiem ir nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana mājokļiem, ātrgaitas autoceļu attīstīšana uz Latvijas lielākajām pilsētām un Latvijas veidošana par Baltijas militārās industrijas centru.

"Austošā Saule Latvijai"

Tā dibināta pērn, un starts šajās Saeimas vēlēšanās tai būs pirmais. Partijas priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts ir Raivis Zeltīts, bet pati partija sevi pozicionē kā nacionālistisku un konservatīvu politisko spēku.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Raivis Zeltīts
"Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts, 05.06.2026.

"Mēs negribam tikai noturēt esošās latviskās pozīcijas. (…) Mēs ticam, ka mēs varam īstenot Latviskās Latvijas atdzimšanu."

Tomēr "Austošās Saules" pirmsākumi meklējami agrāk. Partija izaugusi no 2020. gadā izveidotās biedrības , kas darbojusies kā nacionālistu sabiedriskā organizācija un rīkojusi dažādas protesta akcijas – iestājusies pret imigrāciju, par padomju un Krievijas impērijas simbolu aizvākšanu, "Maskavas nama" slēgšanu, kā arī protestējusi pret Krievijas preču importu un tranzītu caur Latviju.

Lai gan pati partija ir jauna, tās līderim politiskās pieredzes netrūkst. Zeltīts ilgstoši darbojies Nacionālajā apvienībā, bijis tās valdes loceklis un sešus gadus arī partijas ģenerālsekretārs. Viņš bijis arī Mārupes novada domes deputāts.

Zeltīta politiskajā biogrāfijā gan bijušas arī pretrunīgi vērtētas epizodes. 2019. gadā pēc galēji labējā nenonacistu interneta foruma "Iron March" datu noplūdes atklājās, ka Zeltīts iepriekš tajā bija reģistrējies. Viņš atzina, ka forumā rakstījis, taču skaidroja, ka šādi uzskati viņam vairs neesot.

Vēl viena pazīstama seja sarakstā ir bijušais 13. Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš, kurš parlamentā savulaik tika ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas. Tagad viņš ir "Austošās Saules Latvijai" valdes loceklis un Rīgas saraksta otrais numurs, bet kā viņa darbavieta Centrālajai vēlēšanu komisijai norādīti Ukrainas bruņotie spēki, nodarbošanās – karavīrs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sandis Riekstiņš
Ukrainas bruņoto spēku karavīrs

"Es esmu drona pilots, kurš sēž pie galda, pie datoriem, pie kamerām, pie visa."

"Austošā Saule Latvijai" savu politisko piedāvājumu balsta trīs galvenajās prioritātēs – masu imigrācijas apturēšanā un imigrantu skaita samazināšanā, dzimstības veicināšanā un ekonomikas dubultošanā astoņu gadu laikā. Starp konkrētākajiem solījumiem ir stingrāka uzturēšanās atļauju izsniegšana, piedzimšanas pabalsts trīs vidējo algu apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana ģimenes vienīgajam mājoklim.

Cik pārliecinošs vēlētājiem šķitīs šo trīs politisko spēku piedāvājums, izšķirsies vēlēšanās. Taču partijām, kurām aptaujas pagaidām neprognozē vietu Saeimā, būtiska būs ne tikai piecu, bet arī sākumā pieminētā divu procentu robeža.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm