"Tava izvēle": Nacionālā apvienība gatava jaunam startam – latvietim Latvijā jājūtas kā mājās

Latviskas Latvijas un konservatīvu vērtību karognesēji "Nacionālā apvienība" ir vienota partija kopš 2013. gada, taču faktiski šī politiskā spēka vēsture ir krietni senāka. Un sarežģītāka.

Tajā saplūdušas divas savulaik atsevišķas partijas. Vecākā no tām ir "Tēvzemei un brīvībai/LNNK". Tās saknes stiepjas līdz pat pagājušā gadsimta astoņdesmito beigām – politiskajā organizācijā "Latvijas Nacionālā neatkarības kustība".

"Tēvzemieši" ir īsti Latvijas politikas smagsvari, ilgdzīvotāji, kuri vienā vai otrā veidolā bijuši pārstāvēti visos Saeimas sasaukumos kopš neatkarības atjaunošanas. Divreiz varējuši lepoties arī ar augsto parlamenta priekšsēdētāja krēslu – Jānis Straume ap tūkstošgažu miju un Ināra Mūrniece krietni nesenāk.

"Tēvzemiešu" likteņa līkločos noteikti atsevišķi jāizdala 2004. gads – pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās savus pārstāvjus vajadzēja izvēlēties arī Latvijai. Un lielisks sniegums, proti, četras no deviņām deputāta vietām tieši "tēvzemiešiem". Ievēlēts Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis un tagad jau Briseles veterāni Inese Vaidere un Roberts Zīle. Tiesa gan, saldskāba uzvara, kurai sekoja pamatīgs atsitiens. Līderi vairs lielākoties nebija uz vietas Latvijā un savā starpā konfliktēja. Kristovskis pat nesekmīgi mēģināja gāzt Zīli no partijas vadītāja amata.

Sekoja šķelšanās. Visi 2004. gada ievēlētie eiroparlamentārieši, izņemot Zīli, partiju pameta. Ap 2010. gadu jau parādījās jautājumi, vai šis politiskais spēks vispār turpinās pastāvēt. Tolaik arī apsvērta piesliešanās "Vienotībai".

Šīs politiskās precības gan izpalika. Tā vietā "Tēvzemieši" nolēma mesties uz vienu roku ar nu jau otru "Nacionālās apvienības" pīlāru – "Visu Latvijai". Līdzi tam nāca politisko pretinieku pārmetumi ne vairāk, ne mazāk kā radikālismā.

Nacionālistiski noskaņotā jauniešu kustība "Visu Latvijai" radās 2000. gadu sākumā, vēlāk pārtopot par partiju ar tādu pašu nosaukumu. Popularitāte iemantota dažādās publiskās akcijās, tai skaitā iestājoties pret Abrenes atdošanu Krievijai saistībā ar abu valstu robežlīgumu.

"Visu Latvijai" veidotājs un līderis Raivis Dzintars daudzus gadus bija arī visas "Nacionālās apvienības" vadītājs. Organizācijas pārstāvji aktīvi piedalījušies Leģionāru piemiņas dienā 16. martā, karogu braucienā 15. maijā un lāpu gājienā 18. novembrī.

"Nacionāļi" ar atsevišķiem izņēmumiem pastāvīgi bijuši koalīciju un Ministru kabineta dalībnieki. Premjera krēslā gan sēdēts tikai vienreiz, deviņdesmitajos Guntara Krasta valdībā. Kas interesanti, šāda iespēja pavīdēja arī 13. Saeimā, taču ilggadējais nacionāļu Ministru prezidenta amata kandidāts Roberts Zīle atteicās mēģināt veidot valdību, kad citi to nespēja.

Gadu laikā nav arī iztikts bez skandāliem. Savulaik "Nacionāļiem" ļoti bieži nācās skaidroties par saitēm ar maksātnespējas cunfti.

Tiesā uz apsūdzēto sola joprojām sēž bijušais partijas ģenerālsekretārs un administrators Aigars Lūsis.

Savukārt pagalam neveikļus mirkļus "Nacionālajai apvienībai" 2019. gadā sagādāja viņu divreiz virzītā Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka. Viņa toreizējā galvaspilsētas domes sasaukuma politisko juku laikos pieslējās ideoloģiskajiem pretiniekiem – "Saskaņai" un "Gods kalpot Rīgai".

Politiskie pretinieki gadiem bija tincinājuši "Nacionāļus" par viņu mēra amata kandidātes Brokas draudzību ar Nila Ušakova ģimeni, beigās viņi atzina kļūdu.

Starp citu tieši koalīcijas nepieļaušana ar "Saskaņu" valdības līmenī ilgstoši piesaukta par vienu no galvenajiem Apvienības mērķiem. 14. Saeimā gan "Saskaņas" vairs nebija, bet šo vietu nacionāļu sarkano līniju rāmējumā ieņēma "Progresīvie". To varēja redzēt gan vēl nesen, kad tapa Andra Kulberga valdībā, gan 14. Saeimas sākumā, kad toreizējais premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš ar kolēģiem sparīga sprieda par politisko galdniecību – krēsls stabilāks uz trim vai četrām kājām jeb ņemt vai neņemt koalīcijā arī "Progresīvos". Nacionāļi savu nostāju bija darījuši skaidru jau vēlēšanu nakti.

"Nacionāļi" 14. Saeimā bija iekļuvusi ar 13 deputāta mandātu. Politikas vērotāji to vērtējuši kā pieticīgu rezultātu, ņemot vērā, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā "Nacionālās apvienības" ilggadējā dienaskārtība nu jau bija kļuvusi par vienkārši nacionālo dienaskārtību.

14. Saeimas laikā viens deputāts atbira. Aleksandrs Kiršteins izstājās no partijas, tai skaitā saistībā ar domstarpībām par bēdīgi slaveno, Ķīnas valdības apmaksāto atsevišķu parlamentāriešu vizīti šajā Tālo Austrumu valstī.

Plaši pārstāvēti šajā Ķīnas vizītē bija deputāti no "Latvija pirmajā vietā", un par iespējamo sadarbību ar tieši šo partiju Rīgas domē "Nacionālajai apvienībai" bija ļoti grūti konkrēti atbildēt pērn pašvaldību vēlēšanu gaidās.

Par gana lielu "Nacionāļu" pārstāvniecību ziņu virsrakstos parupējās arī kāda iecerēta porcelāna izstāde un nu jau bijušā Ogres mērs Egila Helmaņa tikšanās ar Rietumu sankcijām pakļauto Krievijas un Latvijas dubultpilsoni Pjotru Avenu viņa Madonas īpašumā.

Līdzīgi kā citiem politiskajiem spēkiem, 14. Saeima "Nacionālajai apvienībai" bijusi jocīga. Partija bija jaunajā valdībā pēc vēlēšanām, tad atkal nebija, un tagad pēdējos mēnešos atkal ir.

Mainīgās koalīcijas apgrūtina iespētā un neiespētā vērtēšanu, kurš ko iesācis, kurš ko pabeidzis, bet starp izpildītājiem solījumiem jāmin pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta likums, ar likumu garantētas darbinieka tiesības runāt latviešu valodā, kā arī ieviesta Valsts aizsardzības mācība vidusskolās.

Starp neizpildītajiem solījumiem var norādīt, ka ēdināšanas nozarei nav ieviesta samazināta PVN likme, tāpat nav uzlabots labā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars vismaz par 20%. Savukārt, "masveida imigrantu iepludināšanu nevis vienkārši nav izdevies novērst, bet, kad runa par legālajiem darbiniekiem un studentiem no dažādām trešajām valstīm, pēdējos gados Latvijā reģistrēti pat rekord-apmēri".

Vienlaikus nacionālajā flangā ļoti atbalsojās politiskā spēka lēmums tomēr piekrist atlikt tik strīdīgo Stambulas konvenciju jautājumu līdz nākamajai Saeimai. Citi politiķi no šī spektra nelaida garām iespēju "Nacionālajai apvienībai" pārmest pārlieku piekāpību.

Kas tālāk? Šķietami mūžīgais "Nacionālas apvienības" premjera amata kandidāts bija Roberts Zīle, kurš nu jau vairākus gadus ir Eiropas Parlamenta viceprezidents. Uz iepriekšējām vēlēšanām nacionāļi iemēģināja ilggadējo Siguldas mēru Uģi Mitrevicu, bet šoreiz augstais gods ticis Ilzei Indriksonei.

Indriksone arī pārņēmusi visas partijas vadības grožus no Raivja Dzintara, kurš nolēmis aktīvo politiku vispār nolikt malā.

"Nacionālās apvienības" programmu šogad vieno vadmotīvs, ka latviešiem savā valstī jādzīvo kā mājās.

Partija sola, piemēram, ikvienam patērētājam tiesības saņemt jebkuru pakalpojumu latviešu valodā arī privātajā sektorā, ieviest kvotas uzturēšanās atļaujām trešo valstu pilsoņiem un panākt, ka augstskolas ārvalstu studentus ņem galvenokārt no ES, NATO un OECD valstīm, nevis no jebkuras trešās valsts.

Tāpat nacionāļi sola celt bērna kopšanas pabalstu līdz 600 eiro ar ikgadēju indeksāciju, dot 15 000 eiro valsts grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu un dzēst studiju kredītus 50% par pirmo bērnu, 90% par otro.