Kāpēc Latvija piekāpās Krievijas sankciju jautājumā? Andžāns norāda uz masīvu diplomātisko spiedienu
Latvija pēdējās diennakts laikā sacēlusi pamatīgu ažiotāžu ģeopolitikas arēnā – sākotnēji noraujot stopkrānu Eiropas Savienības lēmumam par sankciju atcelšanu Krievijas oligarhiem Usmanovam un Frīdmanam, taču šīs dienas gaitā tomēr padodoties pārējo valstu – sevišķi Francijas – spiedienam.
Ališera Usmanova bagātība lēsta ap 15 miljardu dolāru apmērā, galvenais bizness: metāli un ieguves rūpniecība, telekomunikācijas un tehnoloģijas. ASV viņu raksturo kā Putinam īpaši tuvu uzņēmēju ar ciešām saitēm ar Kremli. Putins Usmanovam 2018. gadā piešķīra ordeni "Par nopelniem Tēvijas labā".
Mihaila Fridmana bagātība tiek lēsta ap 16,6 miljardiem dolāru, galvenā biznesa bāze ir "Alfa Group" un "Alfa Bank", kā arī nafta, telekomunikācijas un citi aktīvi. Viņš tiek saistīts ar Putina administrāciju un Krievijas ekonomisko eliti.
Pirmdienas vakarā Latvija pēdējā brīdī saņēma aicinājumu kā pēdējā paust savu viedokli jautājumā par Usmanova un Frīdmana izņemšanu no sankciju saraksta apmaiņā pret to, lai pārējiem sarakstā esošajiem sankcijas pagarinātu par 36 mēnešiem.
Sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu piekrišana, turklāt, ja līdz noteiktā termiņa beigām vienošanās netiek panākta, apdraudēta ir sankciju saglabāšana visam sarakstam, ne tikai Usmanovam un Frīdmanam. Usmanova izņemšanu no saraksta aktīvi lobējA Francija.
"Pārsteigums bija, ka Francija pievienojās un Luksembruga. Acīmredzot tas saistīts ar diviem francūžiem, kas ir Azerbaidžānā arestēti un savā ziņā saņemti ķīlnieki, skaidrs, ka autoritārās valstīs pantu vienmēr var piemeklēt. Tā ir sava veida šantāža, itkā ne ar Krievijas rokām, bet gan jau arī pastarpināti tur ir kādi darījumi, kur Krievija iesaistīta."
Latvija sākotnēji bloķēja Usmanova un Fridmana apžēlošanu, radot lielu ažiotāžu. "Paldies draugi" – tā Latvijas pusi socialajā medijā "X" paslavēja Ukrainas prezidents.
"Latvijai ir daudz grūtāk šajā brīdī pieņemt lēmumu, acīmredzot spiediens ir masīvs, zvana acīmredzot ne tikai Īrijas, kas prezidē Eiropadomē, bet arī citu valstu līderi un aicina Latviju būt piekāpīgai. Skaidrs, ka vēlēšanas tuvojas, valdošās koalīcijas partijas nevēlas pieļaut, ka tiktu pieņemti šādi lēmumi, tas nenāks par labu tām."
Dienas gaitā Latvija tomēr ieslēdza atpakaļgaitu, piekāpjoties diplomātiskajās cīņās, kā rezultātā Usmanovs un Fridmans no Eiropas sankciju saraksta izņemti. Latvijas valdība lēma nacionālā mērogā noteikt finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem oligarhiem.
"Visu šo nakti bija sarunas ar Briseli, Franciju ar mūsu pārstāvjiem ANO Ņujrokā. Tad ir panākta vienošanās Briselē. Ir jāsaprot, šodien bija galējais datums un laiks 12 naktī, kad beidzās esošās sankcijas kur ir 2600 personu. Nonācām pozīcijā, kur bija jāizšķirās – paliekot par 2 personu neizņemšanu, riskējam, ka 2600 personas nokļūst ārpus sankcijām."
Latvijas piekāpšanās Francijas spiedienam ļaus saglabāt draudzīgas attiecības.
Kulbergs uzsver, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ir piekritis uzsākt sarunas par Latvijas pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai un tuvākajā laikā šo sarunu sākšanai Latvijā ieradīsies Francijas delegācija. Tāpat Makrons paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā. "Šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību," norāda Andris Kulbergs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
