Deja, mūzika un gaismas projekcijas – uz valsts jubilejas laiku top unikāla deju izrāde
Deja, mūzika un gaismas projekcijas – tie ir galvenie elementi, kas veidos unikālu Latvijā vēl neredzēta mēroga multimediālu deju lielizrādi "Abas malas". Tā būs viena no simtgades programmas kulminācijas pasākumiem, ko varēs skatīt valsts dzimšanas dienā 18. novembrī un arī dienu pirms un pēc tam.
"Abas malas" būs izrāde, kurā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Izrādes veidotāji tajā aplūkos interesantākos notikumus Latvijas vēsturē pēdējo simts gadu laikā un arī desmitgades pirms tam.
Mums ir pašiem izveidots savs dramaturģisks stāsts par astoņpadsmitgadīgu meiteni, kura kļūst pilngadīga un viņai tieši tajā 18.novembrī paliek 18 gadi un viņa meklē, ko darīt, kā tālāk dzīvot un šīs atbildes viņa netiešā veidā atrod "Arēnā Rīga", izejot cauri kādai citai realitātei, kur viņa pēkšņi šeit uz vietas izdzīvo visus 100 gadus un labāko paņem, lai dzīvotu tālāk.
Lai arī Latvijas vēsture saistīta ar daudziem skumjiem notikumiem, radošā komanda vairāk uzmanības pievērš labajai pieredzei ar skatu nākotnē. Tā izvēlēta arī mūzika, kas raksturos katru periodu – gan no labi zināmiem darbiem, gan veidojot pilnīgi jaunas melodijas.
Kaut kas būs dzirdams gan no Emīla Dārziņa, kaut kas no Jāņa Kalniņa, kaut kas no Mediņa, kaut kas no Žilinska, kaut kas no Imanta Kalniņa. Visur kur ik pa brīdim tādi kā kodi vai fragmenti, vai veselas epizodītes būs latviešu komponistu oriģinālmūzika, būs mūsu ar Reini aranžējumā vai kompilējumā un, protams, mūsu pašu oriģinālmūzika arīdzan.
"Abas malas" būs deju lielizrāde un to veido vairāki horeogrāfi, iekļaujot kopējā priekšnesumā skatuvisko deju, tautas dejas un klasiskās dejas, kuru žanri izrādes laikā savīsies. Vienlaikus šo pasākumu varēs vērot kā teātra izrādi un telpisku ilūziju. Liela loma uz 2000 kvadrātmetru plašās 360 grādu skatuves būšot scenogrāfijai un gaismas projekcijām ar atsaucēm uz Latvijas mākslu, dabas ainavu un citiem aspektiem. Bet visam centrā Latvijas likteņupe – Daugava.
Kad Daugava atsedz vaļā krastus vēsturisko, teiksim Hanzas pilsēta parādās, bīskaps Alberts, parādās 20. gadi, arhitektūra. 20. gadu Brīvības iela un tā apkārtējā dzīve ar visādiem restorāniem veikaliņiem un, kā to visu aizpildām ar sporta dejotājiem, kas imitē šādu vidi.
Tā atainos arī Ulmaņlaikus, līgo svētku tradīcijas, padomju laikus ar kukurūzas audzēšanas epizodēm un citiem faktiem, atmodu un citus notikumus. Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – ap 450 mākslinieku un trīs dienu laikā no 17. līdz 19. novembrim to varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
