Rīgā piemin Černobiļas traģēdijas upurus
"Radiācijai nav ne smakas, ne garšas. Taču no tās mežonīgi sāpēja galva" – tā 32 gadus senos notikumus Černobiļā atceras Jānis Bogdanovs. Viņš bija viens no vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri tika iesaistīti šīs katastrofas seku likvidēšanā un devās uz uz turieni, nemaz nezinot, kas viņus gaida. Taču tas, kas viņus gaidīja, bija uz mūžu sagandēta veselība.
Piemiņas pasākuma dalībnieki pulcējas Stradiņa slimnīcas pagalmā. Kamēr pie pieminekļa klusām tiek veiktas oficiālās uzrunas, vecie cīņu biedri asarām acīs uzsit viens otram uz pleca un iztaujā, kā klājas. Katru gadu šeit sanāk arvien mazāk ļaužu. Veselības likstas pēc 21. gadsimta drausmīgākās kodolavārijas aizsaukušas viņsaulē arī spēcīgus un raženus vīrus.
1986. gada 26. aprīļa naktī nogranda sprādziens – nemākulīgas vadības, brāķa celtniecības un citu sakritību dēļ reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja. Avārijas seku likvidēšanā piedalījās cilvēki no visas PSRS, kopskaitā 800 000 cilvēku. Avārijas seku likvidācija sākās novēloti, tāpat kā masveida mobilizācija.
"Bija skaists pavasaris, 7. maija rīts. Mūs savāca no darbavietas, pateica – mācības uz 45 dienām. Drūms skats bija. Staigāja suņi, kaķi, vistas, klusums. Tikai armijas daļas pārvietojās. Tie dezaktivācijas darbi bija pilnīgi neauglīgi. Tika apmānīti cilvēki ar radiācijas devām. Viss labākajās PSRS tradīcijās," – tā laika notikumus stāsta Černobiļas seku likvidators Ivars Kalde.
Jānis Bogdanovs Černobiļā pavadīja pusgadu, pie paša reaktora, kopā ar ģeologiem ūdens attīrīšanai veica urbumus zemē, apkārt Sarkanajam mežam: "Ne pēc garšas, ne pēc kā, bet ļoti sāpēja galva, džinkstēja, it kā 70 zvani būtu iekšā. Kad urbāmies, teica, lai mežā neejam iekšā. Domāju: ko tad es te nokārtošos, cilvēki skatās, iešu pāri valnim. Tur nebija iespējams nostāvēt, kā džinkstēja galva!"
Radiācijas dēļ liela daļa likvidatoru slimo ar audzējiem un citām veselības problēmām. No Latvijas Černobiļas seku likvidācijā piedalījās apmēram 6 tūkstoši cilvēku, taču precīzs skaits nav zināms, jo datus Padomju vara slēpa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
