Lielbritānijas fermeris slavē latviešus un nespēj iedomāties viņu aizbraukšanu

Speciālreportāžu ciklā "Mūsējie Anglijā" britu fermeri aicina darba meklētājus no Latvijas nebaidīties no "Brexit" un doties strādāt uz Lielbritāniju. Fermeru izmisums ir tik liels, ka tiek celtas arī algas.

Migrantu darbaspēka trūkums spiež zemniekus atstāt dārzeņus uz lauka sapūstam, Lielbritānija zaudējusi savu pievilcību migrantu acīs, – šie ir tikai daži no virsrakstiem ziņās. Kā stāsta Lielbritānijas zemnieku apvienībā, tad sezonālie darbi lauksaimniecībā ir pilnībā atkarīgi no migrantu darbaspēka. 99,4% ir austrumeiropieši, kas šos sezonālos darbus dara, un tikai 0,6% ir paši briti.

Džeka Baka ferma pie Anglijas pilsētas Spaldingas nodarbina ap 40 strādniekus no Latvijas. Mirklī, kad pērn sāka izjust darbā iekārtošanas aģentūru piegādāto imigrantu darbaspēka skaita kritumu, tika meklēts veids, kā motivēt latviešus palikt.

Džulians Peroni

"Jack Buck Farms" izpilddirektors

Mēs tagad nodarbinām strādniekus pa tiešo. Vairāk neizmantojam darbā iekārtošanas aģentūras kā vidutājus, kas līdz šim saņēma komisijas maksas par strādnieku piegādi. Tagad, no viņiem atsakoties, varam darbiniekiem maksāt lielākas algas un lielākas atvaļinājuma naudas. Tas ir veids, kā mēs motivējam imigrantu strādniekus palikt pie mums, nebraukt prom, būt lojāliem.

Jāpiebilst, ka strādāšana caur aģentūru nozīmē neregulāru darba grafiku, kad netiek nodrošinātas konkrētas stundas. Turklāt aģentūras parasti maksā minimālo algu, lai gan fermeris aģentūrai maksā vairāk. Šo starpību darbā iekārtošanas vidutāji patur sev kā peļņu – samaksu par darbinieku piegādes pakalpojumu.

"Brexit" radīto seku un nākotnes neskaidrību dēļ liela daļa latviešu esot pārcēlušies no šīs Anglijas pilsētas uz dzīvi Nīderlandē un Vācijā.

Šīs angļu fermas direktors LNT Ziņas ved uz seleriju lauka, kurā strādā latvieši. Slavē viņus par čaklumu un darba kvalitāti.

"Es nedomāju, ka mēs atrastu pietiekami daudz britu strādniekus. Nē! Paši briti strādāja uz lauka pirms 20 gadiem," min Peroni.

Fermas vadību biedē britu valdības vēlme ierobežot imigrāciju pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

"Tuvu miljonam mārciņu mūsu fermai būtu zaudējumi, ja jau tagad nedrīkstētu nodarbināt strādniekus no ES. Pat negribu iedomāties, kas būtu pēc "Brexit". Nāktos veikt nepatīkamas reformas, jo daudzus no šiem darbiem nevar arī mehanizēt," skaidro Peroni.

Un tas nav tikai lauksaimniecībā. Ir novērojams no jauna iebraukušo ES pilsoņu skaita samazinājums, tostarp arī no Latvijas.

Lielbritānijas darbā iekārtotāju un nodarbinātības konfederācijā skaidro, – austrumeiropiešu imigrantu strādnieku skaita kritums vērojams veselības aprūpē, ēdināšanā un viesnīcās, lauksaimniecībā, fabrikās un loģistikā.

Filips Kempbels

Darbā iekārtotāju konfederācijas eksperts

Viens no iemesliem ir britu mārciņas vērtības krišanās, cilvēkiem vairs nav izdevīgi pārsūtīt naudu uz mājām, tāpēc liela daļa, arī latviešu dodas strādāt uz citām valstīm. Taču mans vēstījums cilvēkiem Latvijā, – jūs šeit esat laipni gaidīti! Lielbritānijā jūs gaida daudz darba piedāvājumu, un mēs gribam iedrošināt eiropiešus turpināt emigrēt uz Lielbritāniju.

Konfederācijā arī stāsta, – ja tiks ierobežota imigrācija no ES dalībvalstīm, varētu sākties nelegālā imigrācija, un tad jau šiem nelegāli ievestajiem migrantiem varētu būt modernās verdzības un cilvēktirdzniecības pazīmes. Proti, cilvēki tiks ļaunprātīgi izmantoti, bet viņi baidīsies ziņot policijai.

Lielbritānijas darba iekārtotāju un nodarbinātības konfederācija kā valdības sociālie partneri uzstāj, lai jaunajā imigrācijas politikā netiktu ieviestas darba vīzas, par kurām darba devējam būtu jāmaksā.

Filips Kempbels

Darbā iekārtotāju konfederācijas eksperts

Mēs gribam sistēmu ar dažādām prasmēm, nevis ļaut iebraukt tikai pašiem izglītotākajiem, kā šobrīd vēlas valdība. Uzstājam, lai imigrantus ielaistu arī darbam viesmīlībā, noliktavās, fabrikās un lauksaimniecībā. Eiropiešu darba spēka nozīmību parāda dati no Londonas, jo te katrs trešais celtniecībā strādājošais ir no ES.

Taču nekādas negatīvas sekas savā ikdienā nejutīs tie ES pilsoņi, kuri Lielbritānijā būs ieradušies līdz "Brexit" pārejas perioda beigām 2020.gada decembrim.