Līdz 25 tūkstošiem ziemeļkorejiešu nodarbināti Krievijas dronu rūpnīcās

2025. gada beigās Krievijā atradās no 15 000 līdz 30 000 Ziemeļkorejas strādnieku. Aptuveni 1000 no viņiem strādājuši stratēģiski nozīmīgos objektos, tostarp aizsardzības rūpnīcās, metalurģijas uzņēmumos un kuģu būves sektorā, vēsta "Euronews", atsaucoties uz ANO ziņojumu un mediju izmeklēšanām.

Īpaša uzmanība pievērsta Tatārijā esošajai Alabugas īpašajai ekonomiskajai zonai, kur tiek montētas Krievijā ražotās Irānas izcelsmes "Shahed" dronu versijas. Saskaņā ar "Ukrainska Pravda", "Radio Brīvība" un "Current Time" apkopoto informāciju, šajā objektā varētu strādāt pat 25 000 Ziemeļkorejas pilsoņu.

Sankcijas apiet ar studiju vīzām

ANO sankcijas kopš 2017. gada aizliedz Ziemeļkorejas darbaspēka eksportu uz ārvalstīm, taču ziņojumā secināts, ka Maskava un Phenjana atradušas veidus, kā šos ierobežojumus apiet.

Daudzi Ziemeļkorejas pilsoņi Krievijā ierodas ar studiju vai tūrisma vīzām. Ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā Krievija izsniegusi vairāk nekā 36 400 vīzu Ziemeļkorejas pilsoņiem, no kurām aptuveni 35 800 bijušas studentu vīzas.

Pēc izmeklētāju teiktā, daļa šo studiju programmu ir fiktīvas un tiek izmantotas, lai legalizētu darbu Krievijas uzņēmumos.

Lielākā daļa algas nonāk režīma rokās

MSMT ziņojumā secināts, ka vidējie gada ienākumi vienam Ziemeļkorejas strādniekam Krievijā ir aptuveni 6 593 eiro.

Tomēr gandrīz visa šī nauda tiekot atņemta un novirzīta Phenjanas režīmam. Pēc ANO ekspertu aplēsēm, 2025. gadā vien Ziemeļkoreja šādā veidā saņēmusi līdz pat 800 miljoniem dolāru.

Ziņojumā uzsvērts, ka šie līdzekļi palīdz finansēt valsts kodolieroču un raķešu programmas.

Cilvēktiesību aizstāvji runā par verdzībai līdzīgiem apstākļiem

ANO un cilvēktiesību organizāciju apkopotā informācija liecina, ka Ziemeļkorejas pilsoņi Krievijā strādā ļoti stingrā uzraudzībā.

Viņu pārvietošanās tiek ierobežota, saziņa ar vietējiem iedzīvotājiem ir kontrolēta, bet dzīvošana notiek slēgtās kopmītnēs.

Cilvēktiesību aizstāvji šādus apstākļus raksturo kā "verdzībai līdzīgus". Viņi norāda, ka strādnieki faktiski nespēj brīvi pieņemt lēmumus par savu dzīvi vai ienākumiem un ir pilnībā atkarīgi no Ziemeļkorejas varasiestādēm.

Krievijai nepieciešami darbinieki un droni

Eksperti norāda, ka Krievija saskaras ar ievērojamu darbaspēka trūkumu, ko veicinājis karš Ukrainā un mobilizācija. Tas īpaši ietekmē aizsardzības nozari, kur nepieciešams liels skaits salīdzinoši lēta darbaspēka.

Vienlaikus Maskava turpina palielināt dronu ražošanu. Krievija ik dienu pret Ukrainas teritoriju izmanto simtiem bezpilota lidaparātu, un arvien lielāka loma tiek piešķirta lētu dronu masveida izmantošanai.

Eksperti brīdina, ka Ziemeļkorejas darbaspēka iesaiste šajā nozarē tieši palīdz palielināt Krievijas spējas turpināt uzbrukumus Ukrainas pilsētām un infrastruktūrai.

Ziņojumā arī atgādināts, ka sadarbība starp Maskavu un Phenjanu būtiski pastiprinājusies pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizītes Krievijā. Papildus darbaspēkam Ziemeļkoreja Krievijai piegādā arī munīciju, ballistiskās raķetes, artilērijas sistēmas un militāros instruktorus.

ASV, Dienvidkoreja un Japāna šādu sadarbību uzskata par ANO sankciju pārkāpumu, savukārt cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka tā vienlaikus stiprina gan Krievijas kara potenciālu, gan Ziemeļkorejas militārās programmas.