Tramps Vāciju nosauc par "Krievijas gūstekni"; Merkele atcērt, ka ir piedzīvojusi īstu Krievijas gūstu
ASV prezidents Donalds Tramps vizīti Eiropā sācis ar blīkšķi, kārtējo reizi vainojot eiropiešus taupīšanā uz ASV rēķina. Viņš arī nodēvējis Vāciju par "Krievijas gūstekni" gāzes piegāžu dēļ.
Tramps vēl nebija paspējis paēst pirmo maltīti Eiropā, kā jau izraisīja pirmo diplomātisko skandālu. Sākot svinīgās brokastis Briselē ar NATO ģenerālsekretāra Jensu Stoltenbergu, viņš atkārtoti ļoti asi kritizējis Vāciju, ar kuras kancleri Angelu Merkeli Trampam ir ļoti vēsas attiecības.
Šoreiz, papildus jau ierastajām žēlabām, ka eiropieši paļaujas uz ASV aizsardzību un paši netērē pietiekami daudz drošībai, Tramps krita krāgā vāciešiem par to, ka viņi esot pārāk atkarīgi no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Jūs paskatieties uz tādām valstīm kā Polija un citas, kas nepieņem Krievijas gāzi, jo negrib būt Krievijas gūsteknes. Bet Vācija, manuprāt, ir Krievijas gūstekne, jo tā tik daudz enerģijas saņem no Krievijas. Tad kādēļ mums būtu jāaizsargā Vācija, kamēr viņi tik daudz enerģijas saņem no Krievijas? Paskaidrojiet to! To nevar paskaidrot!
Jāpiebilst, ka Vācijas plāni būvēt jaunu dabasgāzes cauruļvadu "Nordstream 2" uz Krieviju nav pa prātam arī Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm. Vācijas līderi Trampa kritiku noraida gan daudz mierīgākā tonī nekā ASV līderis.
Angela Merkele
Vācijas kanclere
Es vēlos pateikt, ka esmu pati piedzīvojusi laikus, kad daļu Vācijas kontrolēja Padomju Savienība, un esmu ļoti laimīga, ka mūsdienās varam dzīvot apvienotā un brīvā Vācijā, kas savus lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jāpiebilst, ka NATO samitā alianses 29 dalībvalstu līderi trešdien spriež ne tikai par tēriņiem aizsardzībai, bet arī par to, kā pastiprināt Baltijā un Polijā izvietotās alianses kaujas grupas Krievijas atturēšanai. Lai to panāktu, esot jāuzlabo militārā mobilitāte pāri NATO robežām Eiropā, lai ātrāk sniegtu atbalstu uzbrukuma gadījumā.
