Šodien Helsinkos tiekas Putins un Tramps. Ar ko vēsturiski noslēgušās abu valstu līderu tikšanās?
Šodien Somijas galvaspilsētā Helsinkos sāksies plaši apspriestā un ar bažām gaidītā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās. Somijas galvaspilsēta vēsturiski bijis vidutājs abu valstu attiecību noregulēšanā – uz kādas nots beigušās iepriekš organizētās tikšanās un kā Trampa un Putina tikšanos vērtē politikas eksperti?
Tikšanās vieta – Helsinki – nav izvēlēta nejauši. Helsinki ir vieta, kas vēsturiski ir uzņēmusies augsta līmeņa ASV un Krievijas divpusējo sarunu organizēšanu un bijusi kā vidutājs sarežģītajās attiecībās starp Krieviju un Rietumiem, ASV un Rietumiem.
Aukstā kara laikā tieši Somijas galvaspilsētā notikušas Padomju Savienības un ASV vadītāju tikšanās, proti, 1975. gadā ASV prezidents Džeralds Fords Helsinkos ticies ar PSRS vadītāju Leonīdu Brežņevu un 1990. gadā Džordžs Bušs vecākais – ar Mihailu Gorbačovu, bet 1997. gadā Helsinkos tikās Bils Klintons un Boriss Jeļcins.
Foto: Helsinkos protestē pret Trampa un Putina tikšanos
"NATO paplašināšanās uz austrumiem ir kļūda un tomēr, lai mazinātu negatīvās sekas mēs esam vienojušies parakstīt nolīgumu – Krievijas NATO nolīgumu, kas uzlabos mūsu sadarbību," citēts Jeļcins.
Vēsturiski šīs tikšanās noslēgušās ar vairāku kopīgu dokumentu parakstīšanu, kas iezīmējuši attiecību uzlabošanu ASV un Krievijas starpā. "Mēs vienojāmies, ka attiecības starp Amerikas Savienotajām valstīm, Krieviju , kā arī NATO un Krievijas sadarbības priekšrocības ir pārāk daudz un svarīgas, lai tās tiktu apdraudētas," citēts Klintons.
Šobrīd Krievijas un ASV divpusējās attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem kopš Padomju Savienības sabrukuma. Kamēr ASV sabiedrotie un šo tikšanos skatās bažīgi – starptautiskās politikas eksperti šaubās, ka Putina un Trampa tikšanās nesīs uzlabojumus abu valstu attiecībās.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Es nedomāju, ka augstākā līmeņa sanāksme šajā brīdī var dot konkrētus panākumus, abu valstu starpā pastāv pārāk daudz konfliktu un ASV arī nevēlas sabojāt savu reputāciju starptautiskās politikas arēnā,’’ norāda Ķīnas starptautisko pētījumu institūta direktors Tengs Jinkens.
Krievijas un ASV attiecības ievērojami pasliktinājās 2014. gadā. Abām valstīm ir domstarpības par karadarbību Ukrainā un Sīrijā, Skripaļu saindēšanas lietu Lielbritānijā, kā arī ASV amatpersonas ir pārliecinātas, ka Krievija ir jaukusies 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu norisē.
