Lai izdzīvotu Gruzijā, pietiek zināt trīs vārdus, un tie ir – "vīns, vīns un vīns"!
"Bez Tabu" Gruzijā ciemojas Pasaules vīnziņu jeb someljē asociācijas prezidentu ikgadējā kongresa laikā, kad galvaspilsētā Tbilisi sabraukuši vīna zinātāji no visas pasaules. Viņus savā dzimtenē ielūdzis Gruzijas vīnziņu asociācijas prezidents. Viņam Gruzija ir ārkārtīgi svēta un svarīgā, bet izrādās, ka par savām otrajām mājām sauc Latviju, kur savulaik studējis un te dzimis viņa vecākais dēls.
Mums vīna dzimteni iepazīt palīdz Gruzijas vīnziņu asociācijas prezidents, trīs dēlu tēvs, ģimenes vīna darītavas īpašnieks. Viņš arī producējis filmu par vīnu un tā vēsturi, jo viņa viens no dzīves lielākajiem sapņiem ir panākt, lai Gruzijas vārds izskan pasaulē. Un izskan, pateicoties vīnam.
"Mans sapnis ir, lai mūsu ģimene varētu izdarīt tā, lai Gruzijas vīns nokļūtu uz pasaules vīna kartes. Mēs gribam ar savas ģimenes vārdu pastāstīt par to, kādi vīni ir Gruzijā, kāds ir gruzīnu dzīvesveids, kāda ir gruzīnu kultūra un izstāstīt to tā, lai mūs sadzird."
Tieši tāpēc Šalva lepns, ka šo stāstu var izstāstīt pasaules labākajiem vīnziņiem, kuri uz ikgadējo konferenci atbraukuši tieši uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Te sarīkota Gruzijas sarkanvīna "Saperavi" degustācija, izstāstīta vīna vēsture, apciemojot vienu no senākajām vīna darītavām Gruzijā, jo mīlestība uz vīnu ir pamatu pamats Gruzijas vīnziņu asociācijas prezidenta dzīvē.
Šalva Khetsuriani, vīna darītavas īpašnieks: "Esmu vīna darītājs jau sestajā paaudzē. Ģimenes vārds ir ļoti svarīgs. Es ar savu vārdu nevaru atļauties darīt bezpersonisku vīnu. Ja kaut kas noiet greizi, es atbildu ar savu vārdu."
Lai arī nav iespējas ciemoties Šalvas vīna darītavā, vīndaris atzīst, ka tas nav vienkārši bizness un bērnībā nebūt nav sapņojis kļūt par vīna ražotāju, bet viņu iedvesmojuši vecmāmiņas stāsti, vēl padomju laikā stāstot stāstus par senčiem. Vecmāmiņa viņu vadājusi pa dzimto pilsētu un stāstīju aizraujošus stāstus par senčiem, un tad kādā brīdī tas saslēdzies, dzīve piespēlējusi iespēju pārņemt senču rūpalu. Šalvas ģimenē aug trīs dēli. Abi vecākie iesaistījušies ģimenes vīna darītavas biznesā un savu tēti sauc par labāko, kas ar viņiem ir noticis:
Rezo Khetsuriani, Šalvas vecākais dēls: "Mūsu tēvs ir jauks, viņš allaž dara visu uz simt procentiem un piepilda savus sapņus, brīnišķīgs tēvs un viņa mīlestība ir neizmērojama."
Entonijs Khetsuriani, Šalvas vidējais dēls: "Viņš ārkārtīgi daudz dara Gruzijas vārdā un ir ļoti patriotisks."
Par Gruziju Šalva stāv un krīt, tas jaušams ikvienā viņa vārdā, iespējams, tāpēc vīnziņu asociācijas prezidenta lielākā rūpe – lauzt aplamo priekšstatu, ka gruzīni dzer saldu sarkanvīnu:
"Tas ir mīts no padomju laikiem, ka Staļins nolēma, ka pussaldie vīni tiek ražoti Gruzijā. Viena frāze sabojāja stāstu par Gruzijas vīnu. Mums vispār neviens nedzer pussaldos vīnus, pilsētnieki dzer sausos baltvīnus, lauku ļaudis kvevri vīnu."
Protams, gruzīni dzer arī sarkanvīnu, bet tad tikai sauso. Un Šalvu skumdina Staļina aplami radītais priekšstats par vīnu, bet labā ziņa, ka tas ir labojams.
Starp citu, Šalva savulaik studējis Latvijā un iemācījies arī latviešu valodu, ko tagad gan piemirsis, bet kā viņam, tā vecākajam dēlam Latvija ir īpašs stāsts: "Es esmu dzimis Rīgā un mīlu Latviju. Es esmu bijis Latvijā trīs reizes, un tā ir mana otrā dzimtene. Latvija ir manā sirdī tāpat kā Gruzija."
Arī šovasar Šalva ciemojās Latvijā un esot ticies ar Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidentu.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
