Aplokšņu algas visbiežāk saņem tirdzniecībā un būvniecībā nodarbinātie, secināts VID pētījumā

Ēnu ekonomika joprojām Latvijā ir ļoti izplatīta – pērn nedeklarētā alga veidojusi 927 miljonu eiro, kas nozīmē, ka nozīmīga naudas summa gājusi secen arī valsts budžetam.

Nozares, kas rada lielākos zaudējumus valstij, ir nemainīgas: tirdzniecība, kravu pārvadājumi, būvniecība. Valsts ieņēmumu dienests gan priecājas par pozitīvu tendencēm, piemēram, būvniecība spējusi panākt nelielu aplokšņu algu samazinājumu – īpatsvars krities par nedaudz vairāk nekā diviem procentiem.

"Tas ir viens no vissmagākajiem un riskantākajiem sektoriem. Iespējas slēpt ienākumus, manipulēt ar izejvielu cenām ir kolosālas. Tas, ka aplokšņu algas samazinās agrāk nekā vidēji valstī, ir liels sasniegums," pauž VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Nemainās arī aplokšņu algas saņēmēja profils, proti, tas ir pirmspensijas vecuma cilvēks, kurš veic mazkvalificētu darbu. Izglītības trūkums, iespējams, ir par pamatu savu tiesību nezināšanai un bailēm pieprasīt oficiālu samaksu. Pēc VID aplēsēm šādu cilvēku Latvijā ir piektā daļa.

Tiem, kuri piekrīt strādāt ēnas zonā, VID atgādina, ka, saņemot nelegālus ienākumus un neveicot sociālās iemaksas, šie cilvēki sevi nolemj niecīgai pensijai un sociālajām garantijām. Cerībā, ka, uzrunājot tieši darbiniekus, iecietība pret aplokšņu algām mazināsies, katram strādājošajam vecumā no 18 līdz 42 tiks izsūtītas vēstules par nākotnei vai nedienām iekrāto.

"Tiem, kuri uzsāk darba gaitas pēc 1996. gada, viņu pensijas būs nākotnē tīri un vienīgi atkarīga no viņu sociālās apdrošināšanas iemaksām.  Viņiem nav daudz tādu pārejas aspektu, kas ir cilvēkiem, kuri sākuši darba gaitas jau pirms 1996. gada," norāda VSAA direktore Inese Šmitiņa.

Vēstules netiks sūtītas mikrouzņēmumos nodarbinātajiem. VID aplēsis, ka valstī ir teju 50 tūkstoši tikai mikrouzņēmumos strādājošu cilvēku, kas veido sociāli neaizsargātu grupu, jo iemaksas VSAA ir ļoti niecīgas.