Uz saturu

Mīkstinot kritērijus, panāk vienošanos par pedagogu algām; plānoto piketu vēl neatceļ

2018. gada 7. septembrī 13:03

Piektdien starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020. gada 1. septembra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim.

Zemākais eksāmenu indekss tiks ņemts vērā no 2023. gada, kad vidusskolēni kārtos pēc jaunā izglītības satura parauga organizētus eksāmenus, kas nozīmē, ka, piemēram, matemātikas apgūšana un pārbaudījumu kārtošana notiks pamata un augstākajā līmenī.

Tāpat nolemts, ka kvantitatīvie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu tiks piemēroti nevis 10. klasēm, bet gan vidusskolas klašu grupā.

Šadurskis pastāstīja, ka papildus notiks monitorings, kura rezultātā IZM vērtēs, vai nākotnē nepieciešams mainīt kritērijus.

Ministrs uzsvēra, ka kvalitātes kritēriji aizvien paliks noteicošie, līdz ar to valsts budžeta finansējuma piešķiršana vidusskolu pedagogu darba samaksai būs tieši atkarīga no izglītības iestādes nodrošinātās izglītības kvalitātes.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paredzēts, ka valdība par šiem noteikumiem, kā arī par minimālo pedagogu algu likmi lems nākamajā nedēļā.

Jautājumā par kritērijiem vidusskolas pedagogu darba algas finansēšanai no valsts budžeta rasti maksimāli kompromisi, vērtējot notikušās sarunas ar IZM, sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa uzsvēra, ka, iesaistītajām pusēm tiekoties, ir izdevies rast maksimālus kompromisus, turklāt paredzot, ka līdz nākamā gada jūlijam būs iespējams lemt par to, vai un kādas izmaiņas būtu ieviešamas obligāto centralizēto eksāmenu indeksa aprēķināšanas formulā.

Tā kā LIZDA pēc otrdien notikušās valdības sēdes atjaunoja ideju par piketu un saskaņošanai Rīgas domē iesniedza piketa pieteikšanai un norisei nepieciešamos dokumentus, Vanaga uzsvēra, ka tiks gaidīta valdības sēde, lai pieņemtu galēju lēmumu par došanos ielās.

"Kad Ministru kabinets oficiāli pieņems lēmumu, tad tikai atsauks iesniegtos dokumentus," teica Vanaga.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets lēma uz nedēļu atlikt lemšanu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu, jo sadarbības un sociālajiem partneriem bija iebildumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem vidusskolās.

Valdības sēdes sākumā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) informēja, ka sākumā tiks skatīti noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā. Kučinskis uzsvēra, ka tikai pēc šo noteikumu apstiprināšanas varēs lemt par minimālās algas likmes celšanu, jo papildu līdzekļus plānots piešķirt tikai apmaiņā pret izglītības kvalitāti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem minēto noteikumu pieņemšanas atlikšanai kalpoja vārdu "un" un "vai" lietojums kritērijos, kas saistīti ar minimālo skolēnu skaitu 10.klasē un vidusskolas posmā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja konkrētu izglītojamo skaitu 10.klasē un klašu grupā, otro nosakot, pamatojoties uz prasīto paralēlklašu skaitu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm