"Man bija jāiziet no tā sava blondā inteliģentā tēla." Skrastiņš atklāj "Tēvs. Nakts" filmēšanas aizkulises
Šodien pirmizrādi piedzīvos simtgades filma "Tēvs Nakts". Tā ir režisora Dāvja Sīmaņa interpretācija par Žani Lipki un viņa ģimeni, kura Otrā pasaules kara laikā glāba ebrejus.
Filmas veidotāji atklāj, ka darbs esot bijis sarežģīts tieši smagās vēstures lappuses dēļ. Nenoliedzami, viena no lielākajām nastām gulēja uz aktiera Artūra Skrastiņa pleciem. Tieši viņš iejutās pašaizliedzīgā Žaņa Lipkes ādā.
"Pirmais, man bija jāiziet no tā sava blondā inteliģentā tēla un jāiemieso tāds ne pārāk inteliģents, vienkāršs Ķīpsalas cilvēks, melno darbu darītājs. Nākamais solis bija nedomāt par viņu kā par varoni un nepielaist emociju. Jo tās šausmas, ko viņš redzēja gan geto, gan mežā, gan uz ielas, tās šausmas cilvēks bez stabilas psihes izturēt nevar. Bet viņš kaut kā ar savu, atļaušos teikt, apsēstību – cīņu ar acīmredzamo netaisnību, tika galā. No tēla sev var paņemt galveno jautājumu – vai šādā situācijā, kurā, cerams, nekad nenokļūšu, es rīkotos tāpat kā viņš? Filmēšanas periodā vakaros mājās man visas piezemētās emocijas nāca atpakaļ. Pēc filmēšanas iestājās miers. Bet tagad, tuvojoties pirmizrādei, atkal uzbango tāds atmiņu vilnis. Abstrahējoties no sevis, katrā ziņā filma var patikt, nepatikt, var pieņemt, nepieņemt, bet tas, ka tu kā skatītājs šajā filmā nevari nepiedalīties, ir fakts!"
