Tukuma un Dobeles novadu pašvaldībām drīz jāpieņem lēmums par vēja parka būvniecību
Nerimst pretestība pret plānoto vēja parku Zemgalē. Vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupa apšauba 250 miljonu eiro investīciju pamatotību. Viņiem ir aizdomas par iespējamu afēru. Projekta īstenotāji to noliedz. Spriedze pieaug, jo pašvaldībām, kuru teritorijās vēja parks plānots, drīz būs jāizlemj – atļaut vai liegt būvniecību.
Ieplānotais vēja parks elektroenerģijas ieguvei ir lielākais šāda veida projekts Latvijā. Jau esošos analogus Liepājas un Ventspils apkārtnē, tas apsteigtu gan turbīnu skaita ziņā, gan augstumā un saražotās elektroenerģijas apjomā.
Iespējamais plānojums vairākkārt ir mainījies, taču, kopumā runa ir par teritoriju, kas iekļaujas divos novados – Dobeles un Tukuma.
Aktīvāki līdz šim bijuši Dobeles novadā dzīvojošie. Tieši tur sākta pret būvniecību vērsta parakstu vākšana, galvenokārt atsaucoties uz iespējamu kaitējumu vietējo veselībai, ietekmi uz dabu un ainavu.
Blakus esošajā Tukuma novadā attieksme līdz šim bijusi rezervētāka. Taču līdzīgas noskaņas pret projekta īstenotājiem jūtamas arī tur.
Lai viņi pamēģina paši tur padzīvot. Ja neprot iejusties otrā cilvēkā, kas tur dzīvo. Vajag noņemt tās ekonomiskās biznesa bruņas.
Aizvadīta kārtējā sanāksme, kur projekta pretinieki mēģina svaru kausus nosvērt par labu sev. Redzot, ka Tukuma novadā iedzīvotāju pašiniciatīva nenotiek, to kaimiņu teritorijā veic dobelnieki.
Šoreiz liekot galdā pašu veiktus aprēķinus, kas apšauba vēja parka dzīvotspēju. Proti, saražotā elektroenerģija nespēšot kompensēt nepieciešamos ieguldījumus, bet gan nesīs zaudējumus – ap 7,5 miljoniem gadā.
"Redzot šos aprēķinus, ar šiem zaudējumiem, rodas jautājums – kas būs pircējs," vaicā Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škvorņika (ZZS).
Uz ko "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš atbildēja: "Ja mūsu oponentiem nesanāk šī matemātika, mums viņa sanāk. Un man nav vairāk, ko komentēt šajā jautājumā."
Tikpat detalizētu tabulu ar aprēķiniem projekta īstenotāji likt galdā nevarot, jo esot komercnoslēpums, taču apgalvo, ka tā pat vien 250 miljonus neieguldītu.
Spriedze pieaug, jo drīz pašvaldībām būs jāpieņem lēmums. Vienā pusē būs vides pārraudzības biroja atzinums, no otras puses – pretinieku argumenti un iedzīvotāju paraksti.
Cerams, ka sadarbības rezultātā nonāksim pie kvalitatīva risinājuma kopā.
Vienlaikus, eksperti jau vairākkārt norādījuši, ka, norokot šo projektu, Latvijai tik un tā būs jāmeklē veidi, kā palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Vēja enerģijas attīstībā Latvija būtiski atpaliek ne vien no citām Eiropas Savienības valstīm, bet arī kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pauž: "Tas ir arī ES stratēģijas pamatā, samazināt atkarību no importētiem resursiem, mazāk jāuztur teritorijas, kur ir naftas lauki. Dārgi un neizdevīgi."
Zemgalē iecerētais vēja parks uz obligātās iepirkumu komponentes licenci nepretendē un saražoto enerģiju plāno pārdot par aktuālo tirgus cenu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
