Finanšu eksperti aicina svētkus nesvinēt uz parāda
Tieši pēc divām nedēļām Ziemassvētki būs sabraukuši rakstītām kamanām un zem eglītēm visā Latvijā saveduši dāvanas. Tomēr liela daļa no dāvināšanas prieka būs segta ar aizņemtu naudu, turklāt ņemt kredītu gatavi tieši tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem jau maks tāpat ir plāns un ir arī grūtības nomaksāt ikdienas rēķinus.
Lai gan patērētāju tiesību uzraugi šonedēļ pietiekami skaļi pateica – "neaizņemieties!", pretī jau runā kredītu devēju koris, kas reklāmās silti un sirsnīgi gatavo pastiept naudas pilnu roku.
Tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās drudzim, veikalu skatlogos sāk parādīties pirmās atlaides. Tomēr dāvināšanas laiku komplektā ar iespēju iegādāties lietas, iespējams, lētāk iztur ne visi maciņi.
Dažādās aptaujās liela daļa cilvēki atzinuši, ka dāvanu pirkšana rada stresu, sevišķi, ja maks nav tik biezs kā gribētos. Daļa vaļsirdīgi atzinuši, ka svētku laikā pārtērējas. Un liela daļa – gandrīz 20% – svētku tēriņiem – dāvanām, mielastam – mēdz aizņemties, uzzinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kura vadītāja aicina svētkus tomēr nesvinēt uz parāda.
Svētki noteikti nav tas iemesls, kāpēc jums vajadzētu nokļūt nepatīkamās situācijās, jūsu tuvinieki sapratīs, ka jūsu dāvaniņas būs – vai nu lētākas, vai arī ar rokam veidotas, bet jums nebūs sabojāta jūsu finanšu veselība.
PTAC aptaujās trešdaļa iedzīvotāju svētku svinēšanai mēdz aizņemties 50 līdz 100 eiro, ir arī tādi, kas aizņemas pat 1000 eiro. Satraucoši ir tas, ka parādos iedzīvojas svinētāji ar zemiem, līdz 300 eiro ienākumiem, turklāt lielākoties no nebanku aizdevējiem, kur likmes arī pēc vairākkārtējiem ierobežojumiem joprojām ir augstas. Tātad cilvēki, kuri nav domājuši par sekām, ja naudu laikus nevarēs atmaksāt, riskē nonākt parādu jūgā.
Patērētāju tiesību aizsardzības sardzē stāvošie eksperti tāpēc turpina gada sākumā aizsākto kampaņu "Sauc lietas īstajos vārdos", proti, kredīts patiesībā ir parāds, kas jāatdod. Par to, ka daudzi to joprojām neapzinās, liecina parādu piedzinēju ziņas – parādu skaits pieaug, un tas ir tieši uz ātro aizdevumu rēķina.
Jaunākie dati vēl tiek apkopoti, bet pagājušā gadā parādu piedzinējiem atgūšanai nodotas 329 475 lietas par gandrīz 870 miljoniem eiro, tai skaitā, visvairāk – 143 000 lietas nebanku kreditēšanā un 92 000 par precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā no jauna izsniegtos aizdevumus, var aplēst, ka ar grūtībām laikus atmaksāt patēriņa kredītu sastopas aptuveni ceturtā daļa. Eksperti norāda – ja ir švaki ar naudu dāvanām, tad vajadzētu laicīgi domāt par naudas krāšanu, arī tām pašām dāvanām.
Es nesaku, ka nevajag aizņemties. Ja jūs nemākat uzkrāt, tad tas nav risinājums – aizņemties, varbūt tad pierādiet sev, ka jūs varat uzkrāt kaut vai divu mēnešu laikā kaut kādu summu, tad jūs būsiet arī pārliecināts, ka varēsiet atdot parādu. Tam jākļūst par ieradumu, ka kontā ir kaut kādi līdzekļi.
Ir būtiska atšķirība, vai cilvēks grib aizņemties un visu ir izplānojis, vai arī ir spiests aizņemties. "Tā ir tā dramatiskā puse, un šeit kredīts ir tikai tāds, tās ir zāles, bet tas neko neatrisina, jo, iespējams, dēļ tā tu kļūsti vēl atkarīgāks un vēl smagāka tā situācija. Vajag padomāt arī par rītdienu – tas ir tīri loģiski, jo statistika liecina, ka rītdiena pienāk," pauž "Swedbank" finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Tomēr svētkiem gan finanšu institūta eksperts aicina tomēr neaizņemties. "Sabiedrībā ir tāda folklora, kad līgavām aicina neņemt līgavas kleitas uz parāda, jo būs lienēta laulība. Es domāju, svētkiem varētu būt kaut kas līdzīgs – mēģināt tomēr tos svētkus plānot sava budžeta ietvaros."
Dati kopumā nav pārāk iepriecinoši. Kredītu pārvaldības uzņēmuma aptauja liecina, ka Latvijā ik mēnesi uzkrājumus veic 42% iedzīvotāju, un tas ir mazāk nekā pērn, tomēr 2,5 reizes pieaudzis ikmēneša ietaupījums, sasniedzis 118 eiro. Tomēr vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nevarētu atļauties neparedzētus tēriņus 450 eiro apmērā. Latvijas iedzīvotājiem ir zems finanšu bagātības līmenis, secinājis "Luminor" bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
Strautiņš: 90. gados visas bilances notīrīja inflācija, tad ilgstoši ienākumi bija ļoti zemi, kas neļāva uzkrāt, un arī tagad, protams, tie nav ļoti, ļoti lieli. Ir liela nefinanšu bagātība – mājokļi, zeme, meži, lauksaimniecības zeme, citāda veida vērtīgas lietas. Latvijas iedzīvotāji finansiālās drošības līmenis nav gluži tāds, kādam būtu jābūt.
TOP10: Tas nozīmē, ka kredītņēmēju potenciāls nav liels?
Strautiņš: Jā, droši vien, ka tā… ja vienā teikumā.
Bankām un nebankām aizdevumu izsniegšana ir nozīmīgs bizness – tas ir atļauts un ienesīgs. Tomēr finanšu iestādēm ikdienā būtu jāspēj noturēt līdzsvars starp kreditēšanas stimulēšanu un aicinājumu aizņemties prātīgi. Iespējams, šī izpratne finanšu iestādēm atšķiras, un atsevišķas mēdz izmantot tuvojošos svētkus, mudinot aizņemties dāvanām vai cienastam. Tirgus uzraugi un pētnieki uzsver – reklāmas kampaņas ir bīstamas no tāda viedokļa, ka tas veicina uz neapdomīgu aizņemšanos, un sabiedrībā – izpratni, ka pirkt patēriņa preces kredītā ir normāls. Un tieši šādi cilvēki daudz biežāk kavējot arī maksājumus.
Tātad – šādu neapdomīgu aizņēmumu dēļ cieš citi – aptaujas dati liecina, ka rēķinus kopumā kavē 45% Latvijas iedzīvotāju, un daļa to dara gan aizmāršības dēļ, gan tādēļ, ka pietrūkst naudas. Finanšu iestāžu reklāmas, kurās svētku tērpos ietērpušies skaisti cilvēki omulīgā mājas atmosfērā ar bagātīgi klātiem galdiem aicināts izdevīgi aizņemties svētkiem, likums netiek pārkāpts, cits jautājums ir par ētiskiem apsvērumiem.
Pats fakts, ka Ziemassvētkos piedāvā kredītus, tā juridiski mēs noteikti nevarētu identificēt kā bezatbildīgas aizdošanas tādu paradumu, bet mēs noteikti esam par to, ka kreditēšanas reklāmām būtu jākļūst neitrālākām vismaz pēc izskata.
Tikmēr Finanšu nozares asociācija aicina bankas ievērot 2015. gadā noslēgto sociālo hartu, kurā paredzēta atbildīga komunikācija, proti, nemudināt izmantot cilvēka maciņam nepiemērotus produktus. taču – lūgta skaidrot, kāpēc ir atsevišķas bankas, kas piedāvā kredītus Ziemassvētku dāvanā, asociācijas vadītāja pieļāva, ka kredītiestādes šādus aizdevumus izvērtē individuāli.
Pilnīgi skaidrs, ka bankām, arī visiem citiem kredītu devējiem, šobrīd pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem ir, bija, vēl pastiprināti būs pienākums vērtēt aizņēmēja maksātspēju, un ir pilnīgi skaidrs, ka kredīta izsniegšanā ir nepieciešams pārliecināties par personas legālajiem ienākumiem, kas tiek darīts. Lielā mērā prasība par atbildīgu kreditēšanu tiek īstenota.
Iepriekš par agresīvu kredītu reklamēšanu nebanku sektors izpelnījies pamatīgu sabiedrības nosodījumu – rezultātā reklāmas no nākamā gada vidus tiks būtiski ierobežotas. Ne tikai reklāmu, arī procentu likmju samazinājuma dēļ nebanku sektorā tiek prognozētas ievērojamas pārmaiņas. Vai tās nozīmēs arī kopējā kreditēšanas tirgus atdzišanu, vēl grūti teikt. Banku pārstāve norādīja, ka jau šobrīd vismaz banku spēja aizdot ir lielāka nekā privātpersonu vēlme aizņemties.
Līdz šā gada vidum bankas patēriņa aizdevumu portfelis bija pusmiljards eiro, šajā laikā no jauna izsniedzot gandrīz 100 miljonus eiro. Vēl vairāk – 188 miljonus eiro apjomā jaunus distances un patēriņa kredītus izsniedza nebanku sektors. Un tas bijis par 10% vairāk nekā pirms gada. Tātad kopumā līdz šim tikai pusgadā vien finanšu sektors patēriņam vietējiem iedzīvotājiem izveidoja, Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdiem runājot, – 300 miljonu eiro jaunus parādu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
