Savulaik šajā zālē pirmos soļus mūzikā spēruši Latvijas mūzikas elites spožākie talanti – Raimonds Pauls, Gidons Krēmers, Māris Sirmais, Andris Nelsons, Inga Kalna, kā arī virkne izcilu baletdejotāju, piemēram, Mihails Barišņikovs un Aivars Leimanis, tādēļ tā tiek uzskatīta par daudzu mākslinieku radošās dzīves šūpuli.
Patlaban to kopīgi izmanto Emīla Dārziņa skolas, Rīgas Doma kora skolas un Rīgas horeogrāfijas skolas audzēkņi, tomēr tā nav piemērota nedz mūziķu, nedz dejotāju vajadzībām. 1976. gadā būvētais nams un tā koncertzāle savulaik uzskatīti par modernisma paraugiem, tomēr patlaban zāles inženierkomunikācijas ir avārijas stāvoklī, tās vizuālais izskats ir vecmodīgs un drūms, trūkst atbilstošas ventilācijas, taču galvenā problēma ir slīpā skatuve un akustikas problēmas.
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas vadītāja Iveta Dreiblate norāda: Speciālists akustiķis sniedza savu redzējumu par veicamajiem darbiem un attiecīgi, kas no šiem darba veidiem, kādā veidā varētu mainīt akustiku. Tas viss ir iedalīts piecos posmos, kas ir elektrības sistēma, ventilācijas sistēma, sienu apdare, grīdas nomaiņa, skatuves pārbūve un krēslu nomaiņa."
Šādu zāles remontu varēs uzskatīt par kosmētisku remontu, tomēr tas krietni uzlabošot akustisko skanējumu un telpas noskaņu kopumā. Aptuvenas aplēses liecina, ka remontam var būt nepieciešams ap pusmiljons eiro un Emīla Dārziņa mūzikas skola vismaz daļu līdzekļu cer iegūt no Kultūras ministrijas.
