Ja Rīgas domi atlaidīs, tās ārkārtas vēlēšanas varētu notikt ne ātrāk kā ap Jāņiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plašāku informāciju par trešdienas kratīšanām pie Rīgas mēra Ušakova joprojām sniegt atsakās. Tomēr aizvien vairāki avoti apliecina, ka tās veiktas jau skaļi izskanējušā "Rīgas satiksmes" iepirkumu kriminālprocesā.

Kaut Ušakova vietnieks Andris Ameriks (GKR) pēc līdzīgas kratīšanas no amata atkāpās, Ušakovs šim piemēram sekot negrasās. Domes opozīcija sasaukusi kārtējo sēdi, kurā prasīs mēra nomaiņu, tomēr arī spēku samēri domē nav mainījušies.

Līdz ar to teju vienīgā iespēja mainīt varu galvaspilsētā ir, atlaižot visu Rīgas domi vai no amata atstādinot tās priekšsēdētāju. Vienīgais, kas to var rosināt, ir pašvaldību (VARAM) ministrs. Tomēr nupat šajā amatā stājies Juris Pūce (A/P) norāda, ka lēmumu par to varētu pieņemt vien pēc vairākām nedēļām. Viņaprāt, iepriekšējā ministra vadībā sagatavotais domes atlaišanas likumprojekts ir nekvalitatīvs.

"Ministrija pēdējā sagatavošanas fāzē pirms likumprojekta iesniegšanas valdībā bija faktiski meklējusi jebkurus pārkāpumus Rīgas domes darbā, lai argumentētu atlaišanas nepieciešamību. Šāda pieeja, manā izpratnē, nebūtu uzskatāma par tiesisku. Faktiski ir jāreaģē uz aktuāliem pārkāpumiem nevis uz kādu situāciju, kas ir bijusi pirms trim vai četriem gadiem," saka Pūce.

Likums paredz, ka pašvaldību var atlaist tikai par smagiem likumpārkāpumiem un ja atkārtoti ignorē pašvaldību ministrijas vai tiesas norādījumus tos novērst. Līdz ar to ar korupcijas skandālu var arī nepietikt, lai pašvaldības atlaišanu pamatotu juridiski. No Pūces teiktā gan noprotams, ka viņa vadītā ministrija tagad pētīs, vai kā ilgstoši nenovērsts pārkāpums nebūtu traktējama situācija ap "Rīgas satiksmes" uzraudzību.

"Ir objektīvi nepieciešams izvērtējums tieši par šo situāciju. Pagaidām veiktā dokumenti rada daudzus nopietnus jautājumus, par ko mēs vēlētos pārliecināties. Mēs reaģējam uz aktuālu situāciju, pārbaudām pašvaldības darbību tajā un atbilstoši tam, vai tā bijusi likumīga, pieņemsim lēmumu. Pašreizējā analīze rāda, ka problēmas ir un tās ir nopietnas," pauž Pūce.

Tikmēr Saeimas politiķu viedokļi ir nemainīgi. Partijas uzsver, ka vispirms jāapkopo juridiskie argumenti un gaida, kamēr pašvaldību ministrija to izdarīs. Koalīcijas partijas gan morāli nosoda Rīgas domi, kamēr opozīcijā atstātā "Saskaņa" notiekošo jau pasludinājusi par politisku izrēķināšanos.

"Sabiedrībai ir svarīga morālā puse, un tā morālā puse, protams, ir ļoti apšaubāma. Līdz ar to sabiedrība vēlas redzēt, ka reakcija ir stingra. Un Pūces kungam ir jāskatās šis jautājums arī no juridiskās puses," domā "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

"Mēs jau iepriekš esam apliecinājuši, ja Pūce sagatavos šādu likumprojektu Saeimā viņš gūs mūsu frakcijas atbalstu," norāda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

"Es uzskatu, ka atlaišana ir augstākais spriedums, un principā te ir izvēle – kas ir gudrāks – Saeima vai vēlētāji, vai Saeima, kas viņu izvēli nav pieņēmusi?" jautā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S).

Jāpiebilst, ka iepriekšējā pašvaldību ministra Gerharda virzītajā Rīgas domes atlaišanas likumprojektā bija paredzēts, ka Latvijas lielākās pašvaldības pārvēlēšana varētu notikt vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norāda, ka šādā termiņā iekļauties vairs pat teorētiski nav iespējams.

"Pašvaldību vēlēšanu likums un vēlētāju reģistra likums nosaka dažādus termiņus, no kuriem agrākais ir 120 dienas pirms vēlēšanām. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir 25. maijā, 120 dienas pirms vēlēšanām apritēja 25. janvārī. Tā ka šis vilciens jau ir aizgājis," saka CVK komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.

Likums paredz, ka starp pašvaldības atlaišanu un jaunām vēlēšanām jāpaiet vismaz 120 dienām. Līdz ar to, pat pieņemot, ka likumprojekts jau drīz nonāk Saeimā, agrākais, kad galvaspilsētas vēlētāji varētu doties pie urnām, ir ap vasaras saulgriežiem.