Paredzams, ka teritoriālā reforma stāsies spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā

Otrdien, 5. februārī, atbalstīts tās sagatavošanas plāns. Lai gan pagaidām jaunā pašvaldību karte vēl nav uzzīmēta, ir skaidrs, ka novadu skaits krietni saruks. Pašvaldības gan sola tām nepieņemamus pārmaiņu variantus nepieļaut.

Reģionālo reformu iecerēts īstenot līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Tiesa gan, ne visas vietvaras redz tai jēgu.

2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā likvidēja 26 rajoni, un tā vietā Latviju sadalīja 110 novados un deviņās republikas pilsētās. Tomēr arī šis sadalījums tiks mainīts. Valdība devusi gaismu jaunai reformai. Pirms ministru kabineta sēdes nozares ministrs ieceres apsprieda ar lielāko vietvaru vadītājiem. Saskaņā ar grafiku jau tuvāko mēnešu laikā tiks sagatavoti kritēriji jaunajam pašvaldību sadalījumam. Līdz gada beigām taps reformas likumprojekts, ko Saeimai jāpieņem līdz nākamā gada vidum.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norāda: "Līdz ar nākamām pašvaldību vēlēšanām valdības deklarācijā rakstīts, – jaunas pašvaldību vēlēšanas 2021. gada jūnijā būtu jānotiek jaunajā teritorijā. Mēs nesam izstrādājuši kritērijus, tie tiks izstrādāti, un atbilstoši kritērijiem tiks arī izveidota Latvijas administratīvā iedalījuma karte. Precīza karte nav."

Savukārt Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") pauž: "Saprotot to, ka šāda reforma ir nepieciešama, tiešām ir rūpīgi jāizsver, kādā veidā tas notiek, neaizmirstot to, ka paralēli būtu jābūt valsts iestāžu pakalpojumu reformai, kas faktiski kopā ietu tā, lai šīs te teritorijas gan pašvaldību pusē, gan valsts atbildības pusē ir līdzīgas, faktiski vienādas."

Pašvaldības akcentēja, ka reformai jāiet roku rokā ar sabiedriskā transporta jautājumiem, ceļu remontu un uzturēšanu, kā arī skolu reformu.

"Katra pašvaldība pašlaik savā lokā salīdzinoši mazā teritorijā mēģina sakārtot skolu tīklu, bet šī te skolu tīkla sakārtošana būtiski mainītos, ja mēs zinātu, kādas ir jaunās robežas. Un tad var iznākt, ka tiek pieļautas kādas zināmas kļūdas," norāda Krauklis.

Šobrīd Latvijā ir izveidots 21 reģionālās attīstības centrs. Viens no variantiem ir jauno reformu balstīt uz šiem centriem un tiem piegulošo teritoriju.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS) norāda: "Pašreiz, kas skar manu novadu – mums ir viss, un es negribētu teikt, ka mums kaut kas traucē… Ja man šodien uzdotu jautājumu, vai es gribu vēl paplašināšanos, varētu pateikt, ka noteikti ne. Jo mēs esam nodrošinājuši tādas sadarbības formas, kas mums nodrošina saprātīgu attīstību."

Savukārt Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics uzskata: "Vai Siguldai būs ieguvumi vai zaudējumi no paredzamās teritoriālās reformas, šobrīd ir grūti spriest, nezinot to modeli, kāds tiks apspriests un likts priekšā. Šobrīd, ejot cauri jau ar trešo iespējamo reformu, ir ļoti jūtīgi un pragmatiski jāvērtē, kas jau ir labs izveidojies…"

Pašvaldību vadītāji gan ir vienisprātis, ka pašreizējais sadalījums vienlīdzīgu teritoriju attīstību nenodrošina, tāpēc korekcijas kopumā ir nepieciešamas.