"Tava izvēle": Rīgas atspēriens, "zelta pālis" un droni. Kā vēlēšanās startēs opozīcijā nonākušie "Progresīvie"?

"Progresīvo" ceļš līdz lielajai politikai sākās vēl ilgi pirms pirmā mandāta Saeimā. Pirms 15 gadiem vairāki no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas aizgājušie aktīvisti izveidoja biedrību – "Progresīvie". Mērķis – Latvijā atdzīvināt sociāldemokrātijas idejas, mazināt nevienlīdzību un panākt progresīvāku nodokļu sistēmu. Sešus gadus vēlāk – 2017. gadā – biedrība pārtop politiskā partijā.

Taču ceļš līdz Saeimai izrādās garš. 2018. gada Saeimas vēlēšanās – mazāk nekā 3% balsu. Arī nākamajā gadā – Eiropas Parlamenta vēlēšanās – "Progresīvajiem" pie mandāta tikt neizdodas.

Pirmais īstais izrāviens nāk Rīgā. 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Progresīvie" startē kopā ar "Attīstībai/Par!". Kopīgais saraksts vēlēšanās uzvar un iegūst 18 no 60 vietām. 11 no ievēlētajiem ir "Progresīvo" pārstāvji, un partija tiek arī pie koalīcijas veidošanas.

Mārtiņš Staķis, kurš gan tobrīd pārstāv Kustību "Par!" un nav "Progresīvo" biedrs, arī kļūst par Rīgas atslēgu turētāju. Taču pēc nepilniem trim gadiem amatā viņš koalīcijas strīdu dēļ atkāpjas, bet "Progresīvie" nonāk Rīgas domes opozīcijā.

Vēlāk Staķis ar "Progresīvajiem" satuvinās. Viņš kļūst arī par partijas biedru un no "Progresīvo" saraksta tiek ievēlēts Eiropas Parlamentā – Rīgu nomainot pret saulaino Briseli.

Pa šo laiku partijai gan jau pielipusi arī visai noturīga birka, ka "Progresīvajiem" rūp tikai galvaspilsētas veloceļi, koku stādīšana un nu jau leģendārie stabiņi. Vienlaikus tieši Rīga kļūst arī par partijas galveno politisko atspēriena punktu.

2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" saņem 6,16 % atbalstu un pirmo reizi iekļūst parlamentā – ar 10 deputātiem. Un pusi no mandātiem, piecus, partija iegūst, pateicoties tieši galvaspilsētas vēlētāju balsīm.

"Ja paskatīsities, uz izmaksu resursiem… Un mūsu reklāmas nevarēja atrast ne stabiem, ne plakātiem. Ne autobusiem. Līdz ar to ir ticība, ka ir iespējama godīga politika Latvijā. Un to cilvēki arī novērtē," toreiz pauda "Progresīvo" valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Sākumā gan jāstrādā opozīcijā. Taču pēc nepilna gada Progresīvajiem paveras arī Ministru kabineta durvis. 2023. gada septembrī, pēc Krišjāņa Kariņa valdības krišanas, Evikas Siliņas Ministru kabinetu izveido "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

"Mēs uzticamies Evikas Siliņas vadītajam procesam attiecībā uz nozaru sadalījumu. Es domāju, ka šīs dienas svarīgākā ziņa ir, ka nākamās valdības deklarācija būs eiropeiska, ziemeļnieciska un atspoguļos iekļaujošu valdības pieeju," sacīja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Partijai tiek trīs ministru portfeļi – Andris Sprūds kļūst par aizsardzības ministru, Kaspars Briškens – par satiksmes, bet Agnese Logina – par kultūras ministri. Loginu gan jau pēc nepilna gada nomaina cita Agnese – Agnese Lāce.

Taču pirmā pieredze valdībā "Progresīvajiem" nāk arī ar pamatīgiem pārbaudījumiem. Un sākotnēji smagākais no tiem – Satiksmes ministrija.

Kaspara Briškena laikā arvien skaļāk atklājas "Rail Baltica" problēmas – milzīgais sadārdzinājums, finansējuma trūkums un neskaidrība, kādā apjomā un kad projektu vispār izdosies pabeigt.

"Diemžēl nevaru jūs iepriecināt ar to, ka mums bankas kontā ir pēkšņi uzradušies četri miljardi, bet mēs šobrīd strādājam visos līmeņos, lai par šo finansējumu cīnītos," stāstīja Briškens.

Par redzamāko problēmu simbolu kļūst nepabeigtā tilta konstrukcija Daugavā, kas politiskajā folklorā jau ieguvusi nosaukumu – "Briškena zelta pālis".

2025. gada sākumā, premjerei sākot valdības "restartu", Briškens gan amatu zaudē. Viņa vietā satiksmes ministra krēslā sēžas cits "Progresīvo" politiķis – Atis Švinka. Taču pamazām valdībā attiecības kļūst arvien sarežģītākas. Un lūzuma punkts pienāk šī gada maijā.

Pēc tam, kad Latvijas teritorijā ielidojuši Ukrainas droni un divi no tiem trāpa naftas bāzē Rēzeknē, pār aizsardzības ministru Andri Sprūdu veļas kritika par Latvijas pretdronu aizsardzības gatavību. Kritika nāk arī no premjeres Evikas Siliņas.

Un 10. maijā Sprūds paziņo, ka atkāpjas no amata: "Es atkāpjos no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā."

Ar to konflikts gan nebeidzas. Trīs dienas vēlāk "Progresīvie" paziņo – Evikas Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina sākt sarunas par jaunu koalīciju.

"Evika Siliņa ir gāzusi pati savu valdību. Valdība pēc būtības nav rīcībspējīga, un tas vairs nav maināms," sacīja Šuvajevs.

Nākamajā dienā Siliņa paziņo par demisiju. Līdz ar to beidzas arī "Progresīvo" pirmais posms valdībā. Nepilnus trīs gadus pēc tā sākuma, jo jaunās Andra Kulberga (AS) valdības veidotāji "Progresīvos" koalīcijā vairs neņem, Un partijai aplis noslēdzas – atkal jāatgriežas opozīcijā.

Opozīcijas darbs sākas nekavējoties – "Progresīvie" neatbalsta Kurlberga valdību balsojumā par tās apstiprināšanu. "Jau šobrīd ir skaidrs, ka ZZS, turpinot vadīt šo ministriju, pārmaiņas neplāno. Konservatīvās koalīcijas zīmogs būs izcirsti valsts meži, atbalsts savējiem un taupība sabiedrībai," teica Šuvajevs.

Taču uz 15. Saeimas vēlēšanām "Progresīvie" jau dodas ar jaunām ambīcijām. Partijas "lokomotīve" un premjera amata kandidāts šoreiz ir Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs. "Mēs taču esam izauguši no tukšiem solījumiem. Mums nevajag kārtējo glābēju. Mēs varam vairāk. Mums vajag saprātīgu politiku un cilvēkiem saprotamus lēmumus," viņš saka.

Arī sarakstu priekšgalā lielākoties jau pazīstami vārdi – bijušie ministri Andris Sprūds, Agnese Lāce, Atis Švinka, turpat arī Kaspars Briškens.

Tiesa, ar pašu pirms četriem gadiem dotajiem solījumiem "Progresīvajiem" veicies raibi. Partijai gan izdevies panākt vairākus sev ideoloģiski svarīgus lēmumus. Latvija ratificējusi Stambulas konvenciju, bet viendzimuma pāri ieguvuši iespēju juridiski reģistrēt partnerību. Līdz solītajai laulību vienlīdzībai partija gan tā arī nav tikusi.

Jāmin gan, partijai svarīgais Stambulas konvencijas stāsts nebeidzas. Pērn Saeimas vairākums nobalso jau par Latvijas izstāšanos no tās. Pēc plašiem protestiem un Valsts prezidenta iesaistes šis jautājums gan šobrīd atlikts līdz nākamās Saeimas sasaukumam.

Un arī šoreiz solījumi – gan jauni, gan jau labi pazīstami. "Progresīvie" atkal sola mazināt nodokļus mazajām un vidējām algām, veidot pieejamu īres mājokļu fondu un panākt laulību vienlīdzību.

No konkrētākajiem solījumiem – pedagogu zemākā algas likme vismaz 2100 eiro, vienota sabiedriskā transporta mēnešbiļete visā Latvijā, jauniešiem līdz 25 gadiem – par puscenu, un gada līdzmaksājumu griesti kompensējamām zālēm. Aizsardzībai sola arī turpmāk atvēlēt vismaz 5% no IKP.