EP deputāti: Krievija ar propagandu un dezinformāciju mēģina vājināt un šķelt Eiropas Savienību

Sevišķi aktuāli tas ir šobrīd, jo pastāv pamatotas bažas, ka Krievija centīsies ietekmēt arī maijā gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumu.

Krievija ļoti atklātā veidā īsteno informācijas karu, kura mērķis ir iznīcināt ES – ar tik skaļu secinājumu sarunā ar LNT Ziņām nāca klajā EP augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Rebeka Harmsa. "Krievija ir iejaukusies gandrīz visās vēlēšanās un referendumos, kas ir notikušas Eiropas Savienībā un arī ASV. Spilgts piemērs ir Lielbritānijas referendums par "Brexit" – arī tur Krievijas propaganda spēlēja varbūt ne galveno, bet – nozīmīgu lomu."

ES drošības politikas eksperte vērsa uzmanību tam, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pastāv pamatotas bažas, ka Krievija centīsies ietekmēt arī EP vēlēšanu iznākumu.

Rebeka Harmsa

EP pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (Vācija)

Es ļoti ceru, ka šajās vēlēšanās Rietumeiropas valstis mācīsies no mūsu Baltijas draugiem un arī Ukrainas. Ceru, ka mūsu iedzīvotāji spēs distancēties no Krievijas meliem, tendences radīt nepatiesus paziņojumus par Eiropas idejām. Arī politiķiem ir jāspēj rast atšķirību starp meliem un realitāti, padomāt un saprast, ka divi plus divi nav pieci.

Bažas par demokrātisku vēlēšanu norisi pauž arī citu valstu parlamentārieši. Krievijas īstenotā prakse, izplatot viltus ziņas, esot mērķēta uz populisma vairošanu ES.

"Mēs ļoti ceram, ka šīs EP vēlēšanas notiks godīgi un, vai tas tā būs –  ir atkarīgs no Eiropas iedzīvotāju spējas pretoties viltus informācijai, kas mums ir visapkārt. Šie uzbrukumi, kas ir vērsti pret Eiropas projekta pamata idejām, ir tie, kas vairo populistiskā spārna nostiprināšanos parlamentā," uzskata EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses deputāts Pedro Silva Periera (Portugāle).

Šajā laikā īpaši bažīgus parlamentāriešus dara situācija Baltijas valstīs. Tāpēc vēl esošais Eiropas Parlamenta sasaukums marta sesijā Strasbūrā lems par instrumentiem, kā pasargāt dalībvalstis no dezinformācijas radītajiem draudiem.

"Mēs esam norūpējušies par Krievijas propagandu, sevišķi – Baltijas valstīs, kas jau vēsturiski ir Krievijas agresīvās politikas mērķis. Mūsu nākamais uzdevums ir rast risinājumu, jo diemžēl mēs redzam to, ka Krievijas stratēģija ir tik pārdomāta, ka cilvēki tai tic," uzsver Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Andress Vistisens (Dānija).

NATO Stratēģiskā komunikācijas centrā Rīgā LNT Ziņām atzīst, ka Latvija nav imūna pret Krievijas īstenoto propagandu. "Jebkurš vēstījums, kurš saka, ka Latvijā ir slikti, ka Latvijā ir sliktāk kopš izstāšanās no Padomju Savienības un ka Eiropas Savienība ne ar ko neatšķiras, un visi vērtību jautājumi liberālie, konservatīvie par migrāciju, par viendzimuma laulībām un tamlīdzīgi, tie, protams, šķeļ sabiedrību," piebilst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāve Nika Aleksejeva.

NATO centrā, kas ikdienā strādā ar propagandas un to avotu atklāšanu informatīvajā telpā, neslēpj, ka šie Krievijas izmantotie naratīvi, var tieši ietekmēt arī EP vēlēšanas. "Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir diezgan zema, tātad – tie emocionāli uzlādētākie, iespējams, varētu piedalīties, un tas varētu radīt risku, ka Eiropas Parlamentā mūs pārstāv deputāti, kas atspoguļo sabiedrības emocionāli uzkurinātāko daļu," turpina Aleksejeva.

Latvijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga tikmēr norāda, ka ne tikai propaganda un dezinformācija ir instruments, ar ko Krievija var censties ietekmēt šo vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt to, ka tiek ievēlēts sašķelts un kopīgi strādāt nespējīgs Eiropas Parlaments. "Gadījums pēc gadījuma, kad tiek veiktas dažādas dezinformācijas kampaņas no Krievijas puses, plus tam vēl ir kibedrošība un kibernoziegumi, iejaukšanās IT sistēmās, veikt uzbrukumus un ietekmēt vēlēšanas."

Arī kiberdrošības stiprināšana Eiropas Savienības iekšienē ir jautājums, ko nākamajā mēnesī skatīs vēl esošais Eiropas Parlamenta sasaukums. Šim mērķim nākamajā periodā plānots piešķirt papildu 14 miljardus eiro. Tomēr vēlēšanas notiek jau pēc 100 dienām, tāpēc Eiropas amatpersonas aicina iedzīvotājus izvērtēt informācijas avotus un to patiesos izcelsmes avotus.