Lai kļūtu par valsts ģimnāziju, jāizpilda vairāki kritēriji. Galvenie – skolēnu sniegumam centralizētajos eksāmenos jābūt krietni augstākam nekā vidēji valstī. Būtiska ir arī kvantitāte, tādēļ atkarībā no skolas atrašanās vietas noteikts skolēnu skaits, kuram jāmācās vidusskolas posma klasēs. Šobrīd Latvijā ar valsts ģimnāzijas statusu var lepoties 28 izglītības iestādes, kurās mācās 10% visa valsts vidusskolēnu skaita.
Tomēr kvalitātes zīmes atņemšana šobrīd draud četrām skolām. Skolēnu, lai izpildītu kritērijus, trūkst ne vien Jūrmalā, bet arī Gulbenē un Viļakā. Tikmēr vajadzīgos sasniegumus mācībās nesasniedz Krāslavas Valsts ģimnāzija. Nevienu nepārsteidz cīņa par skolēniem tukšajos Latvijas reģionos, tomēr atklājas, ka par jauniešiem jācīnās arī turīgajai Jūrmalai.
Tieši valsts ģimnāzijas statuss ļāvis Kauguros esošajai Jūrmalas Valsts ģimnāzijai piesaistīt jauniešus, piemēram, no Engures. Ja statusu atņemtu, skolēnu skaits vienīgajā Kauguru latviešu skolā varētu kļūt vēl mazāks. Ja jau Jūrmalai neizdodas aizpildīt skolas solus, vai tas nenozīmē, ka valsts ģimnāzijas jeb izglītības kvalitātes zīme turpmāk rotās tikai galvaspilsētu un lielākās pilsētas, bažas par to pauž arī Mārupes, pagaidām vēl vidusskolas, direktors.
"Tā ir tāda Latvijas globāla problēma, ja šinī brīdī laukos ir ar labiem rezultātiem ģimnāzija vai vidusskola, tad varbūt būtu jāpadomā kaut kādi izņēmumi, kas jādara, lai tajā reģionā saglabātos," noteic Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns.
Līdz šim nevienai valsts ģimnāzijai statuss nav atņemts. Tāds solis nozīmētu, ka skolotāji zaudētu piemaksu 10% apmērā no darba algas un naudas nebūtu arī metodiskajam centram.
Valsts sāka pievērst īpašu vērību tam, vai valsts ģimnāzijas pilda tām noteiktos kritērijus, līdz ar vēlmi sakārtot skolu tīklu. Tomēr jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) nesteidz pieņemt radikālus lēmumus un sola katras skolas gadījumu vērtēt individuāli. "Piemēram, Krāslavas Valsts ģimnāzijā mēs esam viesojušies ar vizīti un arī aicinājuši skolas vadību rakstīt konkrēti skaidrojumu, kādēļ šī situācija ir šāda, vai viņi redz izaugsmes iespējas, vai neredz. Ja pats novads neredz izaugsmes iespējas, tad nekāda kritēriju pārskatīšana nevarēs saglābt skolas tipu."
Jūrmalas dome situācijai atradusi risinājumu, un šonedēļ lēma par sākumskolas "Atvase" pievienošanu Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Oficiāli par vienu skolu tās kļūs jau no nākamā mācību gada. Jau šobrīd Jūrmalas Valsts ģimnāzijas ēka ir savienota ar sākumskolu "Atvase". Starp abām ēkām pirms pāris gadiem izbūvēta pāreja.
Tikmēr Mārupes vidusskola oficiāli ģimnāzijas statusu iegūs no 1. septembra. Līdz ar jauno statusu skolai arī nāksies lauzīt galvu, kā mainīt tās simboliku. Piemēram, uz vecāku dāvinātā akmens stāv rakstīts Mārupes vidusskola, bet skola nu būs Mārupes Valsts ģimnāzija.
"Pagoni ir iegūti, parasti tā noturēšana ir tas grūtākais un atbildīgākais brīdis," piemetina Lagzdkalns.
Lai arī sasniegumi mācībās abās skolās ir līdzīgi, šobrīd atšķirīgā skolēnu skaita dēļ noskaņojums jauniešu un pedagogu vidū ir krasi atšķirīgs.
Jaunā ministre līdz septembrim devusi pašvaldībām laiku izšķirties, kuras skolas turpmāk darbosies kā vidusskolas, kuras – kā valsts ģimnāzijas, un kuras tiks reorganizētas par pamatskolām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
