Svētdien, 3.martā, Igaunijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi centriski liberālā Reformu partija, kas pašlaik atrodas opozīcijā. Savukārt otrajā vietā ir līdz šim valdošā Centra partija, kuru atbalsta kaimiņvalsts krievvalodīgie iedzīvotāji.
Vēlēšanu iznākums liecina, ka Igaunijas politika arī turpmāk būs prognozējama, un Latvijas sadarbībā ar kaimiņvalsti būtisku izmaiņu nebūs – tā norāda eksperti, uzsverot, ka vēlēšanu iznākums ir laba ziņa Latvijai.
Ārpolitikas pētnieks Andris Sprūds vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka Igaunijā izdevies noturēt vēlēšanu aktivitāti krietni virs 60%, kamēr Latvijā pērn parlamenta vēlēšanās nobalsoja tikai 54% balsstiesīgo. Igaunijā vēlētāji balsot var arī internetā. Sprūds uzskata, ka arī Latvijai būtu jāpārdomā e-vēlēšanu sistēmas ieviešana.
"Šīs e-vēlēšanas parāda gan sabiedrības attīstības līmeni, gan digitalizācijas līmeni un būšanu gataviem modernajai un pat postmodernajai pasaulei. Igauņi ir pierādījuši, ka viņi gatavi ir, kamēr mēs aizķeramies konservatīvākās, tradicionālākās pieejās. Man gribētos teikt, ka e-vēlēšanas ir pilnīgi normāla parādība, un Latvijai vajadzētu uz to beidzot arī iet, pauda Sprūds.
Iecere par balsošanu internetā apspriesta iepriekšējā Saeimā, taču neguva atbalstu, ņemot vērā negatīvos informāciju tehnoloģiju ekspertu viedokļus, kuri norādīja uz interneta balsojuma drošības riskiem.
