Tās dalībnieki vēlas daudz skaļāk aktualizēt veloinfrastruktūras problēmas – Rīgas domei vajagot straujāk būvēt veloceliņus un noteikt velojoslas uz maģistrālajām ielām.
Sociālās akcijas "Kritiskā masa" 6 000 velosipēdistu, pārvietojoties ne tikai pa Rīgas centra, bet arī mikrorajonu un Pārdaugavas ielām, milzu kolonnā četru stundu laikā pievarēja 37 kilometrus.
Ļoti skeptiska par "Kritisko masu" ir Valsts policija, uzskatot, ka liela daļa dalībnieku rupji pārkāpjot satiksmes drošības noteikums.
"Jau vairākus gadus tiek ignorēts policijas ieteikums rīkot oficiāli saskaņotu braucienu ar konkrētu maršrutu, kurā mēs slēgtu satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību," tā norāda Valsts policija.
Sašutumu pauda daļa autovadītāju, kas bija spiesti apstāties un gaidīt, kamēr daudzie tūkstoši pabrauks garām.
"Kāpēc nav saskaņots ar ceļu policiju? Kur ir ceļu policija? Kur ir brīdinājums par šo pasākumu? Kāpēc man te ir jāstāv kaut kādu riteņbraucēju dēļ, kuri nav neko saskaņojuši. Kas tad būs, ja mēs -autovadītāji – sāksim darīt, ko gribam. Tad uzreiz dabūs pa kaklu," sašutumu pauda kāds autovadītājs.
Taču "Kritiskās masas" līdzorganizētāji saka, – tieši spontānā masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu esot efektīvākais protesta veids pievēst politikas veidotāju uzmanību veloinfrastruktūras problēmām pilsētā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Māris Jonevs
sociālās akcijas "Kritiskā masa" līdzorganizētājs
Tie cilvēki netiek ņemti vērā, jo Rīgas domē nav demokrātijas. Sabiedrība sakrāj parakstus, lai iesniegtu domei ierosinājumu par velojoslām Brīvības iela. Domes sēdē to neizskatīja, arī komitejas sēdi pārtrauca. Starp citu, drīz būs gads kopš tā pārtrauktā sēde nav atjaunota un nav notikusi.
Kritiskās masas dalībnieki centās būt koši, cik iespējams, zināmā mērā, padarot pasākumu arī kā karnevālu. Taču galvenā ziņa visiem viena – ja būtu velojoslas vai veloceliņi, tad nebūtu arī rīvēšanās un asās vārdu pārmaiņas ar autovadītājiem.
"Nav savstarpējas cieņas starp velosipēdistiem un autovadītājiem – no vienas un no otras puses," tā LNT Ziņām norādīja pasākuma dalībnieks Gints.
Savukārt kāda dalībniece Renāte pauda: "Blakus brauc arī autobusi, sabiedriskais transports, un tas ļoti apgrūtina drošu braukšanu. Un tas arī veido bīstamas situācijas, kurās pārsvarā vaino velosipēdistus, un par to arī mūs ienīst."
Ceļu satiksmes drošības direkcijā stāsta – veloplūsma pēdējos gados pieaug, bet ievainoto velosipēdistu skaits vidēji tāds pats kā iepriekš – vidēji 600 gadā. Pērn bojā gāja desmit.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ieva Bērziņa
CSDD pārstāve
Kopumā situācija uzlabojas, un uzlabojas tāpēc, ka cilvēki mainās ar vietām. Ziemā brauc ar auto, bet vasarā ar velo, līdz ar to viņi labāk saprot otra satiksmes dalībnieka problēmas, pārvietošanās ieradumus, prognozē netikumus.
Savukārt tie, kuri trešdien nevarēja būt Rīgā, tika aicināti piedalīties tā sauktajā "Paškritiskās masas braucienā" pašu izvēlētā maršrutā, pašu izvēlētā laikā, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.
