Doneckas apgabalā šoruden var izšķirties viens no svarīgākajiem okupantu mērķiem

Nespējot panākt ievērojamu izrāvienu frontes līnijā, Maskava atkal un atkal atliek šos termiņus, kad būtu jāsagrābj Doneckas apgabals. Tomēr situācija šeit kļūst ar katru dienu arvien smagāka. Krievu armija piesviež atkal jaunas rezerves un ar tā saucamo lielgabala gaļu cenšas izrauties uz priekšu frontes līnijā. Bet šeit esošie artilēristi saka – mēs stāvēsim līdz galam. Doneckas apgabals krieviem netiks uzdāvināts.

Ap 300 000 krievu armijas dzīvā spēka ir sakoncentrēti Donbasa sagrābšanai. Ukrainas armija izmanto nocietinājumus, dronus un artilēriju, lai kavētu uzbrukumu. Krievi turpina piesaistīt jaunus spēkus, lai izrautos līdz Slovjanskai un Kramatorskai. Septembris un oktobris Doneckas apgabalā var kļūt par vienu no intensīvākajiem šā gada kauju periodiem.

Frontē arvien lielāku lomu spēlē droni. Tie ļauj pamanīt tehniku, koriģēt artilērijas uguni un uzbrukt pat aizmugurē esošām vienībām. Tāpēc artilēristiem pēc šāviena jāspēj pēc iespējas ātrāk atgriezties slēptuvē.

"Mums šeit ļoti daudz dronu ar optisko kabeli lido, un tie ir droni, kurus neredz neviens detektors. Pamani tikai tad, kad dzirdi jau, ka viņš ir virs tevis. Nav jautra lieta šie droni, bet vienalga strādājam, cenšamies, cīnāmies. Ģimene dod spēku. Man ir meita, sieva – viņu dēļ, vecāku dēļ, par viņiem ir jācīnās, saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Olehs.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas tēmētājs Vitālijs saka: "Dronu daudzums? Man ziemā bija gadījums – mēs nostrādājām pa ienaidnieka pozīcijām, un ienaidnieks mūs izskaitļoja. Lai iznīcinātu vienu šo tehnikas vienību, krievi izmantoja vairāk nekā 160 FPV dronus un vairāk nekā 40 molņijas, kas bija aprīkotas ar prettanku mīnām. [Jautājums: uz vienu tehniku?] Jā un tāpat viņiem to neizdevās iznīcināt, jā, drusku sabojāja, bet mēs veicām veiksmīgu evakuāciju, remonts un tā atkal atgriezās ierindā, lai iznīcinātu ienaidnieku."

Okupanti meklē veidus, kā aizsardzību pārraut, tāpēc artilēristu ikdiena ir nepārtraukta kustība – izbraukt, izšaut, mainīt pozīciju un atgriezties slēptuvē. Un atkal gaidīt nākamo pavēli.

"Viņu taktika ir pavisam vienkārša – pa mazām grupām cenšas ienākt mūsu aizmugurē, ļoti daudz tā saucamās lielgabala gaļas uzbrukumi, kad cenšas ar masu uzbrukt, bet tad, kad viņi saprot, ka vairs nav masa, ko mest uzbrukumā, tad pa vienam, diviem cilvēkiem," saka Olehs.

Šī motivācija Doneckas frontē skan bieži – karavīri saka, ka cīnās ne tikai par pozīcijām šeit, bet arī par savām mājām simtiem kilometru tālāk. Slovjanskas, Kramatorskas noturēšana  ir stratēģiski svarīga, tās ir daļa no galvenās aizsardzības līnijas Doneckas apgabalā.

"Viņi dara visu, lai pēdiņās – atbrīvotu šīs pilsētas, no visas infrastruktūras, lai tad sagatavotos ielu kaujām, lai mūsu bruņotajiem spēkiem nebūtu kur nostiprināties," saka Olehs.

"[Jautājums: Jūs pats esat no Kijivas apgabala, bet aizstāvat savu valsti šeit Doneckas apgabalā?] Manas mājas ir tālu no šejienes, bet es saprotu vienu – ja mūsu armija, mūsu brigāde, mūsu ekipāža viņus neapturēs šeit, tad mums nāksies karot mūsu mājās. To es negribu un es gribu, lai mani mīļie, mani cilvēki varētu dzīvot mierā. Karam ir jābeidzas šeit ar atbrīvotām mūsu teritorijām. Doneckas apgabals ir Ukraina!" bilst Olehs.