Atsākušās diskusijas par koncertzāles būvniecību Rīgā. Atdzimst ideja par tās atrašanos uz AB dambja

Dienaskārtībā ir deviņas potenciālās atrašanās vietas, taču lielāko atbalstu izpelnījies arhitekta Anda Sīļa senais projekts par koncertzāli uz AB dambja, tomēr šai idejai ir arī asi kritiķi.

Akustisko koncertzāli Rīgā plānoja būvēt jau 80. gados, taču iecere aprāvās nepietiekama finansējuma dēļ. Savukārt pirms desmit gadiem ideju par koncertzāles atrašanos uz AB dambja aizslaucīja ekonomiskā krīze. Nu šī ideja ir atdzimusi, taču tā nebūt neizraisa vienprātību.

Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā teikts, ka šīs valdības laikā tiks uzsākts Latvijas nacionālās koncertzāles projekts. Uz šo mērķi apņēmīgi iet arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kura vēlas, lai līdz Jāņiem valdība apstiprina jau konkrēti izvēlētu koncertzāles vietu.

"Latvijai ir nepieciešams nacionāls simbols. Vieta, ar ko mēs lepojamies gan kā ar arhitektonisku formu, vieta, kur mēs lepojamies ar pašu vērtīgāko, ko mūsu kultūra ir radījusi, – mūsu mūzika," norāda Melbārde.

Nozaru eksperti padziļināti analizējuši deviņas iespējamās koncertzāles atrašanās vietas Rīgas centrā un ārpus tā. Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala, bet kā reālākās atzītas Kongresu nama pārbūve vai AB dambis. Notikušas vairākas diskusijas gan ar arhitektiem un pilsētas plānotājiem, tāpat – ar kultūras kopienu. Pēc pēdējās no tām visi sanākušie kā viens pauda atbalstu koncertzālei uz AB dambja, ko arhitekts Andis Sīlis izstrādāja jau 2004.gadā.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina norāda: "Reāls projekts ir tas, kas ir jau izgājis visus etapus, kas jau ir piedalījies starptautiskajā konkursā, kura ir starptautisku ekspertu izvēlēta vieta, no mūziķu viedokļa mēs sakām, ka balsojam par AB dambja projektu."

Savukārt diriģents Māris Sirmais pauž: "Es domāju, ka jebkurš sevi cienošs Latvijas iedzīvotājs vēlētos, lai šī nacionālā koncerta vieta būtu labi redzama, īpaši pamanāma. Tādēļ, ja mēs runājām par vizuālo izskatu pilsētā, šis AB dambis ir brīnišķīga vieta. Šai vietai ir jākļūst par Latvijas mūzikas un kultūras centru nevis, kā tas šobrīd ir, ka lielveikali ir ieņēmuši šo vietu Latvijā."

Latvijas Arhitektu savienības padome, izvērtējot koncertzāles novietojuma alternatīvas, arī atbalsta AB dambi. Šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.

"AB dambis ir numur viens vieta, tā ir vislabākā vieta! Pēc šiem kritērijiem tā ir pārliecinoši vadībā. Otrā vietā – Andrejosta un Raņķa dambis, bet tur ir tik lieli priekšā nezināmi momenti," norāda Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons.

Arī ministrijas ieskatā AB dambis ir ar loģiskāko pamatojumu – tam jau veikta izpēte, tas uzvarējis starptautiskā metu konkursā, kā arī ir jau gatavs pats koncertzāles projekts. Ministrija uzsver, ka šī būtu iespēja arī izmantot jau piesaistītu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus 23 miljonu apmērā dambja pārbūvei.

Melbārde skaidro: "AB dambis ir stratēģiska, laba vieta pašā centrā, izskatās diezgan nožēlojamā stāvoklī. Ir skaidrs, ka tāpat šajā objektā ir jāieliek līdzekļi tuvāko desmit gadu laikā. Šobrīd ir iespēja novirzīt ES fondu līdzekļus un sakārtot AB dambi pilnībā."

Taču patiesībā līdz vienprātībai ir ļoti tālu. Vairāki citi gan arhitektūras, gan kultūras nozares profesionāļi koncertzāli uz AB dambja neatbalsta. Vēl jo vairāk – ministrijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas sauc par acu aizmālēšanu, lai konstruētu sabiedrības viedokli, ka visiem tīkama ir ideja par AB dambi. Tā, piemēram, Nacionālās operas un baleta vadītājs Zigmars Liepiņš, kurš gan sīkāk savu viedokli negribēja izklāstīt, savā "Facebook" lapā raksta šādi: "Brīnišķīgi! Dace Melbārde rīko koncertzāles apspriešanas mītiņus, kuros izteikt atšķirīgu viedokli ir tas pats, kā vegānu sanāksmē sludināt bifšteka veselīgumu. Kā totalitārisma laikos vēlēšanās – 99,99% "viedokļa līderu" par!"

Kategoriski pret koncertzāli uz AB dambja ir arī RTU profesors, arhitekts Jānis Krastiņš. Šim projektam esot daudz mīnusu, kā lielākais – transporta un gājēju pieejamība objektam.

"Jebkuram telpiski domājošam vai Rīgu mīlošam cilvēkam būtu skaidrs, ka nevajadzētu ielikt Daugavā, iepretim Vecrīgai milzīga izmēra, garenu, lielu būvķermeni, kuram turklāt pieeja no tuvākajām transporta maģistrālēm ir Uzvaras bulvāris, Ranķa dambis un Valdemāra iela, kas sastrēguma stundās ir visvairāk ar automašīnām pieblīvētas maģistrāles," pauž Krastiņš.

Pēc viņa domām, vispiemērotākā vieta koncertzālei būtu Andrejosta – laukums pretī bankai Citadele, Eksporta ielas tuvumā, arī – ūdens malā.  Krastiņš pauž aizdomas, ka AB dambja variants apzināti tiek lobēts un pārējās opcijas ministrija pat nepētot: "Protams, ka katrs arhitekts ir ieinteresēts uz tik trekna pasūtījuma! Bet es gribētu citēt vienu komentāru, ko jau 2009.gadā rakstīja būvinženieris Andris Grīnbergs, "celt koncertzāli visnepiemērotākajā vietā var gribētu vai nu mazvērtības kompleksu nomocīti cilvēki, vai savā alkatībā mēra sajūtu zaudējuši valsts izlaupītāji."

Tikmēr arhitekts Andis Sīlis norāda, – lai arī AB dambja projekts jau bija nolikts visdziļākajā plauktā, tas joprojām nav zaudējis arhitektonisko aktualitāti. Turklāt, jebkurā citā vietā būvējot koncertzāli, izmaksas būtu līdzvērtīgas vai pat dārgākas, bet laiks tiktu zaudēts jauna konkursa dēļ.

"Mēs par Eiropas naudu savedam kārtībā dambi, pievelkam klāt tiltu, uztaisām 100 autostāvvietas, nodrošinām ārējos tīklus, tā ir zināmā mērā investīcija koncertzālei. Kas īstenībā ir labāka situācija nekā citās vietās, tur jau arī tas viss būtu jāvelk klāt. Vienā vietā ir ērtāka piekļūšana, bet citā jātērē naudu, lai atpirktu no privātajiem zemi," pauž Sīlis.

Koncertzāles būvniecība uz dambja izmaksātu ap 80 miljoniem eiro. Tās atrašanās "uz ūdens" projektu gan dārgāku nepadarot.

"Lai koncertzāle izvietotos uz dambja, drusciņ no šīs 400 metru garās joslas, vajadzētu simts metru garā posmā paplašināt pašu dambi. Tāpēc, lai ugunsdzēsēji var izbraukt, lai visi var tikt apkārt, lai nebūtu nekāda tieša sakara ar ūdeni pašai koncertzālei. Respektīvi koncertzāle netiek būvēta ūdenī, bet dambis tiek paplašināts, lai koncertzāle tur izvietotos," skaidro Sīlis.

Ministre 23. maijā plāno iet uz valdību ar ziņojumu par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgā un finansējuma avotiem.