Gūtmaņa ala, Skaņais kalns – tiek veidoti Latvijas dabas pērļu 3D modeļi
Gūtmaņa ala, Skaņais kalns un nākotnē vēl arī citi apdraudētie Latvijas dabas smilšakmens objekti tiek un tiks apkopoti virtuālā kartotēkā. Tā sākto Latvijas dabas objektu iemūžināšanu 3D modeļos īsumā skaidro viens no idejas autoriem – Vidzemes augstskolas lektors Juris Smaļinskis.
Šajā pavasarī notika Gūtmaņa alas uzmērīšana, talkā ņemot dronu un fotoaparātu.
"Šī ir tā saucamā fotogrammetrija, kur apvieno fotokameru ar dronu." Viens no dabas objektu iemūžināšanas idejas autoriem – Vidzemes augstskolas lektors Juris Smaļinskis – raksturo, kā notika Gūtmaņa alas un Skaņā kalna trīs dimensiju modeļu radīšana. Juris Smaļinskis uzsver, kādas svarīgas priekšrocības ir, izmantojot izveidotos telpiskos modeļus.
"Iegūstam virtuālu tā brīža modeli, kuru ieliekam virtuālā bibliotēkā, saglabājam. Pēc tam, pēc desmit, 20, 50 gadiem varam salīdzināt, kas ir noticis un kas mainījies," skaidro pētnieks.
Izveidotie 3D modeļi ir tiešām ļoti ērti izmantojami pētniecībai un tam, lai radītu priekšstatu par dabas objektiem arī tiem cilvēkiem, kuri Gūtmaņa alu vai Skaņo kalnu dzīvē nemaz nav redzējuši.
"Varam grozīt, pētīt, pietuvināt, mērīt, varam arī virtuāli izmērīt Gūtmaņa alas apjomu," Juris Smaļinskis piebilst, ka papildus dabas objektu iemūžināšanai 3D modeļi ļauj arī ērti pētīt cilvēku veidotos uzrakstus smilšakmens klintīs.
"Piemēram, Gūtmaņa alā ir vienas no vecākajām Latvijas rakstu zīmēm, faktiski mēs runājam par 1600. gadiem, kas pietiekami ilgs laika posms. Faktiski, ja skatāmies uz šiem ierakstiem, tas ir tāds pats dokumentārs mantojums, kādi glabājas bibliotēkā," saka Vidzemes Augstskolas pārstāvis.
Pētot pavirši ieskrāpētos un arī meistarīgi iegravētos uzrakstus, Juris Smaļinskis meklē tieši gada skaitļus un arī izskaidrojumu, kāpēc kādos brīžos cilvēki pēdas atstājuši stipri vairāk nekā citā laikā? "Zilie kalni, tur ir viens atsegums, kurā atradu ļoti daudz ierakstus no 30-40 gadiem pagājušajā gadsimtā, paskatāmies, un tas sakrīt ar periodu, kad Latvijā bija tūrisma propaganda."
Nākamais iemūžināšanai iecerētais objekts ir lībiešu upuralas, kas ir apdraudētas un dabā notiekošo procesu dēļ jau tuvākajā laikā vairs var nebūt pieejamas. Tur gan paredzēts izmantot citu modeļa radīšanas metodi – lāzerskenēšanu. Visi 3D modeļi glabājas Nacionālajā bibliotēkā un projekta noslēgumā būs pieejami ikvienam bez maksas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
