Bondars: Mēs nevēlamies, lai cilvēki dzertu vairāk, bet akcīze alkoholam ir jāmazina

Vienlaikus likumprojektā ierakstīts, ka nodokļa samazinājums būs spēkā tikai septiņus mēnešus. Šajā laikā Latvijas valdībai uzdots vienoties ar Igaunijas valdību par alkohola akcīzes saskaņošanu.

Pirms spriest par pretrunīgi vērtēto iniciatīvu par akcīzes samazināšanu alkoholam, deputāti iepazinās ar SKDS pētījumu par motivāciju, kāpēc Latviju apmeklē tūristi no Igaunijas. Izrādās, ka katram ceturtajam tā bijusi vēlme iegādāties alkoholu. Tam vidēji katrs tērējis 136 eiro. Gada laikā kopumā šim mērķim iztērēti 124 miljoni eiro.

Finanšu ministrijas pārstāvji brīdināja, ka, nemazinot akcīzi alkoholam par piedāvātajiem 15%, tūristu skaits būtiski samazināsies un tādējādi arī ienākumi budžetā. Gadā tikšot zaudēti 92 miljoni eiro.

Vairums deputātu piekrita, ka igauņi latviešus nostādījuši nepatīkamā situācijā, spiežot mazināt akcīzi, ko neviens nevēlas darīt. Tika nolemts, ka ierobežojums attieksies uz laiku līdz nākamā gada martam. Līdz tam abu valstu valdībām jāatrod cits risinājums.

Galvenās debates izcēlās par to, kāpēc akcīze tiek mazināta stiprajam, bet ne vieglajam alkoholam. Sašutumu par to neslēpa alus ražotāji, kuri atbalsta Zemkopības ministrijas piedāvājumu miestiņam likmi mazināt par 8%, atjaunojot situāciju, kāda tā bija martā – pirms akcīzes celšanas.

Tomēr vairums deputātu tam nepiekrita, jo alus arī pie esošās akcīzes būs lētāks nekā Igaunijā.

Galalēmums par to, vai un par cik alkoholam akcīze samazinās, Saeima varētu lemt 8. jūlijā. Izmaiņas stātos spēkā 1. augustā.