Latvijas dzimtu saiets: aug interese par dzimtu ģerboņu izveidi

Viesturdārzā Rīgā bija sanākuši to dzimtu pārstāvji, kuriem ir oficiāli apstiprināti savu dzimtu ģerboņi. Šobrīd Latvijā ir 83 šādu ģimeņu. No tām vairāk kā puse nonāks arī divās grāmatās, kuras veltītas Latvijas dzimtu ģerboņiem mūsdienās. Vienā no tām aprakstīs ģerboņu heraldisko nozīmi.

Savu ģerboni izveidojusi arī Krūmiņu dzimta. Ģimene pie tā izveides strādājusi vairāk kā gadu. To sākuši darīt, jo bijusi gan interese par vēsturi, gan tāpēc, lai atstātu ģimenei paliekošu vērtību. "Tas nebūt nav viegli. Jo jūs nekad neziniet, teiksim, varat izdomāt, ko šodien pats dariet, un tas bija arī tas uzstādījums. Mēs nekad nezinām, ko mūsu bērni darīs vai bērnu bērni darīs. Un salikt to visu kopā, tas nemaz nav viegli," uzskata Mārcis Krūmiņš.

Ģerboņa izveidošana prasa arī dziļu savas dzimtas vēstures izpēti. Valdis Garoza savu dzimtu izpētījis līdz pat 18. gadsimtam. Ģerbonī gan vairāk attēlotas šā brīža ģimenes vērtības. "Mēs dzīvojam Jūrmalā, tāpēc kaija, mēs esam katoļi – tad krustiņš. Visgrūtāk bija uzvārdu Garoza attēlot, jo ir maizes garoza, zemes garoza. Tā garoza ir visa augšējā daļa. Apakšējā daļa ir Polijas karogs, jo mana sieva ir poliete."

Šobrīd visā Latvijā aug interese gan par dzimtu pētīšanu, gan arī par ģimenes ģerboņu oficiālu izveidi. Valsts Heraldikas komisijā jauni ģimeņu ģerboņi pēdējā laikā nonāk bieži.

Vienlaikus Viesturdārzā arī atklāja soliņu, kas veltīts tieši dižajām un stiprajām Latvijas ģimenēm.