Bērnu nami Latvijā aizvien pilni, bet 90 audžuģimenes – "ir tukšas", labklājības ministre ceļ trauksmi

Labklājības ministre tajā vaino gan bāriņtiesu, gan aprūpes centrus, kuri par katru varu cenšoties bērnus paturēt institūcijās, lai tās neciestu finansiāli.

Kā liecina Labklājības ministrijas (LM) dati, pērn aprūpes institūcijās atradās 794 bērni, kas ir par 243 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš. Taču šī – it kā pozitīvā statistika – lielākoties veidojusies tādēļ, ka bērni sasnieguši pilngadību un institūcijas pametuši, nevis, ka viņiem būtu atrasta vieta ārpus ģimenes aprūpē.

LM norāda uz satraucošu tendenci – neraugoties uz lielo bērnu skaitu aprūpes iestādēs, patlaban "tukšas" ir  90 audžuģimenes. Esot jūtama arī pašvaldību iestāžu pretestība.

"Bāriņtiesu attieksme un sociālo aprūpes centru attieksme, kas vēlas nosargāt šo bērnus institūcijai, jo tās ir viņu darba vietas, tas ir arī pašvaldību naudas maciņš, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas nonāk pašvaldību kasē, līdz ar to šī attieksme ir negatīva. Un potenciālajai audžu ģimenei ir patiesībā jāizcīna īsta cīņa, lai viņi tiktu pie šī bērniņa, ko viņi grib paņem ārpusģimenes aprūpē," uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre uzdošot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai veikt pārbaudi visās bāriņtiesās un pamatot, ko tās darījušas lietas labā, lai katram no institūcijās mītošajiem bērniem, atrastu ģimeni.

Arī Kapseļu ielas bērnu aprūpes centra vadītāja Ilze Dzene atzīst, ka saskārusies ar situācijām, kad bāriņtiesas nav darbojušās bērnu labākajās interesēs. Šobrīd no Kapseļos esošajiem 34 bērniņiem 22 ir tādi, kuriem tiek meklētas ģimenes, lai viņiem nebūtu jādzīvo institūcijā. "Mana pieredze rāda, ka vairākās bāriņtiesās, kur es esmu bijusi pēdējo mēnešu laikā, aina ir skumja. Ja es kā institūcijas vadītāja pie viņiem nedotos un neinteresētos, tad tās darbības ir tik formālas, ka tās nav uzskatāmas, kā bērna pamattiesības uz ģimeni ievērošanu."

Vienlaikus Dzene norāda arī uz kādu pozitīvu tendenci. Proti, Latvijas adoptētāji un audžuģimenes arvien biežāk ir gatavas pie sevis ņemt ne tikai veselus bērniņus, bet arī ar smagiem funkcionāliem un garīgiem traucējumiem. "Es gribētu teikt, ka tas ir jauns pavērsiens mūsu sabiedrībai. Jo pirms tam noteikti kādi bērni tiks uzņemti ar funkcionāliem traucējumiem, bet tie bija reta izņēmuma gadījumā, kad situācija uzlabojas, bet līdz šim brīdim mājās ir devušies 10 bērni, visi ar funkcionāliem traucējumiem."

Kopumā Latvijā ārpusģimenes aprūpē atrodas teju sešarpus tūkstoši bērnu. Vairums no viņiem dzīvo aizbildniecībā pie saviem vecvecākiem vai citiem radiniekiem.