"Šis viss izskatās ļoti slikti" – kas zināms par plašo naftas piesārņojumu Kurzemes piekrastē?
Brīvdienās atklātais naftas produktu piesārņojums Ventspils pusē ir viens no lielākajiem šāda veida piesārņojumiem Kurzemes piekrastē pēdējo gadu laikā! Šobrīd jau apzināts vairāk nekā 30 kilometru garš liedaga posms, kurā no jūras izskaloti sīki naftas produktu gabaliņi. Lai gan pašvaldības jau sākušas savākt piesārņojumu, pagaidām nav zināms ne tas, no kurienes tas nācis, ne arī – kas īsti ir krastā izskalotais naftas produkts.
No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka šīs ir parastas pludmalē izskalotas jūras zāles. Taču, palūkojoties tuvāk, redzams, ka tie ir mazi, melni naftas produktu gabaliņi. Turklāt tie atrodami ne tikai šaurā pludmales zonā, bet faktiski visā tās garumā.
"Šis viss izskatās ļoti slikti. Jo faktiski šāds apjoms, kas izskalots no jūras, nezināmas izcelsmes naftas produkti, ir tādā daudzumā, kādi ir pirmo reizi."
Plašais piesārņojums Ventspils pilsētas pludmalē pamanīts vakar, bet šodien jau sākti tā savākšanas darbi.
Darbs nav vienkāršs – naftas produktus savākt vienu pašus nav iespējams, tādēļ tos kopā ar smiltīm grābj un pilda maisos. Un jau šodien pusdienlaikā to skaits pludmalē bija sakrājies vairāk nekā simts.
"Esam notīrījuši aptuveni 600 metri, tas būs kaut kādi 150 maisi šobrīd. Tā kā vēl priekšā mums ir ļoti daudz darba. Jātīra visa pludmales piekrastes līnija, kas tieši Ventspils administratīvās teritorijas robežā ir ap 5 km."
Vēl plašāka teritorija jāapseko un jātīra Ventspils novadam, rādot karti uzsver Ventspils novada domes priekšsēdētājs.
"Sākot no Užavas bākas līdz Ventspils valstspilsētai un šeit uz augšu līdz Liepenei, aptuveni 30-35 kilometri.
Turpinās apzināšana, jo jāizbraukā viss un mums tā [pludmale] ir vairāk nekā 90 kilometri. Bet ir jau uzsākta šo naftas produktu savākšana, kā to dara pilsētas kolēģi. Un rītdien turpināsim. Tas noteikti nebūs ātri. "
Turklāt ne visur piesārņojumu iespējams savākt tikpat vienkārši kā smilšainajā Ventspils pludmalē. Piemēram, Užavas pusē krasts ir akmeņains un mazie naftas produktu gabaliņi sakrājušies arī starp oļiem.
"Tas noteikti ir izaicinājums un mēs vēl esam procesā un nevaram pat atbildēt, kā to varēsim izdarīt."
Pēc piesārņotās piekrastes garuma šis ir viens no lielākajiem šādiem gadījumiem pēdējos gados, atzīst Valsts vides dienestā.
"Tas, kas ir krastā izskalots un tieši Kurzemes piekrastē, tas pēdējos gados ir viens no lielākajiem. Tieši ar to, kā es jau minēju, tas ir tādā garākā joslā. Iepriekš varbūt bijis apjomā vairāk, bet mazākā teritorijā – gan šaurākā, gan īsākā posmā."
Dienestā gan uzsver – jo ātrāk piesārņojumu izdosies savākt, jo mazāka būs tā ietekme uz vidi. Par nodarīto kaitējumu precīzāk gan varēs spriest tikai tad, kad būs zināms, kas tieši izskalots krastā. Pagaidām nav skaidrs arī piesārņojuma avots. Paņemti gan izskalojumu paraugi un nodoti laboratoriskām analīzēm.
"Mums ir vairākas versijas, kuras mēs pārbaudām, bet mums vairāk būs zināms, kad mēs saņemsim analīžu rezultātus, kas mums ir paātrinātā kārtībā pieteikts, lai mēs to saņemtu. Tad mēs varēsim noteikt gan precīzāk naftas produktu veidu, gan arī vecumu, lai mēs vairāk varētu secināt, kāda tā izcelsme varētu būt."
Dienestā pieļauj, ka nokušā iemesls varētu būt arī kāds vēsturisks piesārņojums, kas pacelts no jūras gultnes, taču tas var būt arī kas cits. Neskatoties uz to, kur piesārņojums ir radies, par tā savākšanu jārūpējas pašvaldībām. Un gan Ventspils pilsēta, gan novads apsver iespēju lūgt finansiālu palīdzību valstij, jo šādu atkritumu nodošana maksā dārgi.
"Jo šī situācija ir neraksturīga un neatšķiras no lieliem vētras nodarītiem postījumiem, kur rodas pašvaldībām zaudējumi."
Piesārņojuma savākšana Kurzemes piekrastē turpināsies arī nākamajās dienās. Kamēr darbi turpinās, iedzīvotāji aicināti Ventspils pludmalēs neuzturēties – naftas produktu gabaliņi var pielipt apaviem, apģērbam un arī dzīvniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
