Latvijā sākusies labības kulšana; graudu nodošanas punktos veidojas pat rindas

Zemnieki šī gada ražu vērtē kā labu, tomēr šis nebūšot rekordgads, kā tas iepriekš prognozēts.

Siltais vasaras sākums un jūlija otrā puse šogad labības kulšanu Zemgalē ļāva sākt pat par nedēļu ātrāk nekā citus gadus. Šobrīd visā Latvijā sākusies aktīvākā kulšanas sezona. Tā tas ir arī zemnieku saimniecības "Lazdiņi" druvās, Dobeles novadā.

Ja iepriekšējos gadus pirmos kult sāka ziemas rapšus, tad šogad kombaini vienlaikus strādā arī miežu un kviešu laukos. Zemnieki šī gada ražu vērtē kā viduvēju, taču paredzams, ka tā būs labāka nekā iepriekšējos divus gadus.

Divi kombaini un graudu pārkrāvēji var vairāk nekā 60 hektāru lielo rapša lauku nokult un nogādāt kaltē dienas laikā. "Lazdiņos" kopumā šogad jānokuļ vairāk nekā 1000 hektāru labības, tādēļ vienlaikus kombaini strādā arī uz citiem laukiem.

Zemgalē šogad laikapstākļi sējumus saudzējuši, taču pretēja situācija ir, piemēram, daļā Kurzemes, norāda zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, kurš ir arī Zemnieku Saeimas vadītājs.

"Kaimiņš ar kaimiņu var salīdzināties, un vienam raža ir krietni lielāka, otram – mazāka, tikai tāpēc, ka šogad nokrišņu intensitāte bija izteikti lokāla. Ir arī šogad lokālas vietas, kur ir bijušas šīs lietusgāzes un labība ir sagāzta veldrē, bet to tehniski mēs spējam savākt. Līdz ar to, ja turpmāk sāktos kaut kādas lietavas, labībai, kas ir veldrē, tas būtu diezgan kritiski, jo tad viņa ļoti ātri sabojājas līdz tādai stadijai, ka neder pat vairs lopbarībai."

Jaunās ražas apmērus jau pirmajās labības kulšanas dienās, parāda arī situācija graudu nodošanas punktos. Pašā labības kulšanas sākumā tik lielu aktivitāti kooperatīvas "Latraps" Elejas graudu nodošanas punkts piedzīvo pirmo reizi. Rindā uz labības izkraušanu jau pusdienlaikā sastājusies dažāda traktortehnika un smagās automašīnas. Ved gan kviešus, gan rapsi. Vispirms labībai veic kvalitātes testu, tad tos izber kopējā konteinerā.

"Raža ir ienākusies agrāk. Agrāk, tas nozīmē, ka ir atstājis arī kaut kādu iespaidu uz ražību, jo katra diena, kas ir agrāk, tā kaut ko no kopējās ražas apjoma paņem. Un šobrīd mēs pēc tiem laukiem, kas tiek kulti un ievesti, tad pret šī gada potenciālu, jo rudens bija ļoti labs, raža ir mazāk par aptuveni 25%-30%," skaidro "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Kooperatīvs "Latraps" apvieno vairāk nekā 1000 zemnieku Latvijā. Ruža gan saka, ka kopumā zemnieki var būt apmierināti ar ražu, jo šogad graudiem ir laba kvalitāte un tie ir sausi.

Zemnieki var būt apmierināti arī arī graudu cenu. Pēdējos gadus tās pasaules tirgū ir nostabilizējušās. Tonna kvieši šobrīd vidēji maksā ap 180 eiro. Pērn tas bija zem 170 eiro par tonnu.

No "Latraps" graudi jau uzreiz tiek pārbērti vilciena sastāvos un nogādāti ostā. Tālāk tos ar kuģiem nogādās Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Zemnieki norāda, ka, lai visu ražu veiksmīgi novāktu, tiem labvēlīgs laiks būtu nepieciešams vēl aptuveni divas nedēļas.