Strādāt vasarā pieteikušies 11 000 skolēnu

Sarunā ar LNT Ziņām skolēni atzīst, ka mācīties viņiem esot vieglāk, nekā strādāt.

"Mācoties, tu vienkārši lasi un raksti, bet šeit ir daudz dažāda darba, fiziska. Visgrūtākais laikam ir tīrīt kaut kādus ļoti smagus dārzeņus. Piemēram, kāpostu vienā rokā. Roka piekūst. Un man nepatīk traukus mazgāt, un grīdu mazgāt," stāsta 8. klases skolēns Aleksandrs no Zaļeniekiem.

Valsts līdzfinansētās darba vietās var strādāt jaunieši no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Parasti skolēni izvēlas darba vietu pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai.

Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola skolēnus nodarbina jau piekto vasaru. Katru mēnesi šeit ir sešas darba vietas: virtuvē, bērnudārzā un dienesta viesnīcā.

Visvairāk jauniešu jūnijā un jūlijā veica palīgstrādnieka, pārdevēja palīga, labiekārtošanas strādnieka, viesmīļa, skolotāja palīga, sezonas strādnieka, lauksaimniecības strādnieka, apkopēja un virtuves darbinieka pienākumus. Lai arī gadās, ka kāds jaunietis aizguļas vai noslinko, kopumā darba devēji ar skolēniem ir apmierināti.

"Ir dažādi tie bērni. Cits lēnāks, cits – ātrāks, bet kopumā ļoti labi strādā bērni. Visu var viņi izdarīt. Visu viņi prot. Ir arī, protams, kad arī savainojas. Tad mēs sniedzam pirmo palīdzību," atklāj pavāre Lana Putraima.

Gadoties arī tā, ka skolēni piesakās darbam, bet tad – pārdomā. Bet tas problēmas neradot. Jo parasti strādāt gribētāju ir daudz vairāk, nekā valsts līdzfinansēto darba vietu. Šogad uz 7000 darba vietām pieteikušies gandrīz 11 000 skolēnu.