Risinot bērnudārzu rindu problēmu, Ķekavas novadā izveidots viens no pirmajiem auklīšu dienestiem Latvijā
Rindas bērnudārzos ir aktuāls jautājums daudzviet Latvijā, – visaktuālākā šī problēma ir tieši Rīgā un Pierīgā. To risinot, Ķekavas novada pašvaldība ir izveidojusi aukļu datubāzi, kas katru gadu paplašinās.
Auklīšu bizness šobrīd zeļ un plaukst. Pirms 13 gadiem Ķekavas iedzīvotāja Vineta Pukste sāka pieskatīt savus mazbērnus, tad klāt nāca paziņu un pēc tam – paziņu paziņu bērni. Tagad Vineta jau ir profesionālā aukle, kas viegli tiek galā ne tikai ar pieciem, bet arī ar 10 mazuļiem. Tieši tik daudz parasti tiek nodoti pieskatīšanai Vinetai un viņas vīram.
"Visilgāk jau pavasaros un rudeņos aiziet tā ģērbšana. Nu, tur ir jārēķina, ka aiziet kaut kādas 30 līdz 45 minūtes, kamēr viņus saģērbj. Bet tad mums ir mājās terase aukstā, viņi saģērbjas, iet un pasēž un pagaida nākamos," bilst aukle Vineta Pukste.
Vineta ir viena no pieprasītākām auklēm Ķekavā. Rinda pie viņas jau ir pilna uz nākamiem diviem gadiem. Pierakstīti pat tādi bērni, kuri vēl ir tikai mammas puncītī.
"Darba īstenībā ir ļoti daudz. Dienā sanāk 12 līdz 13 stundas strādāt. Sešos ceļos, nu labi ja septiņos paņem beidzamo. Bet ir arī tādi gadījumi, ka pudeviņos paņem. Aizved mājās, noliek gulēt. Ja vecāks Rīgā strādā, tiek kaut kādā sastrēgumā, viņam jau nav citas izejas. Es taču neizlikšu bērnu aiz vārtiem," saka Vineta.
Strauji pieaugot iedzīvotāju un bērnu skaitam, Ķekavas novada pašvaldība saskārusies ar milzīgu bērnudārzu trūkumu. Kā pagaidu risinājums izveidots viens no pirmajiem Latvijā aukļu dienestiem. Pēdējo astoņu gadu laikā aukļu skaits datubāzē gandrīz trīskāršojies. Pašlaik tur ir reģistrētas 152 aukles, kas pieskata 323 bērnus, kas rindu dēļ nav tikuši bērnudārzos.
"Mēs uzturam šo aukļu datubāzi. Kur vecāks var ieiet, apskatīties un vizuāli ir fotogrāfija klāt auklītei, neliels apraksts. Tad vecāki sazinās ar auklīti, un tā ir viņu brīva vienošanās, ko tieši vēlas vecāks no tās auklītes. To viņi visu arī atrunā. Un noslēdz līgumu," norāda Ķekavas novada pašvaldības Izglītības procesu atbalsta vadītāja Vera Kļaviņa.
Par vienu bērnu, kas nav ticis bērnudārzā, pašvaldība maksā 170 eiro, kas ir apmēram puse no vecāku ikmēneša tēriņiem par aukles pakalpojumiem. Katrai auklei jābūt profesionālam sertifikātam, izziņai par veselības stāvokli, kā arī par pirmās palīdzības sniegšanas apguvi. Viena aukle var pieskatīt ne vairāk kā piecus bērnus vienlaikus.
Bijusī bankas darbiniece Linda Lilje-Jurķe bija viena no pirmajām 60 Ķekavas oficiālajam auklēm. Bet tagad bizness izaudzis līdz aukļu pakalpojuma uzņēmumam. Lindas un viņas vīra pārziņā pašlaik ir 17 mazuļi no pusotra līdz trīs gadu vecumam, kurus kopumā pieskata četras aukles.
"Tieši man kā uzņēmuma vadītājai droši vien ir grūtība tajā, kad ir jāmeklē sev jauni kolēģi. Kolēģi mainās, dodas dekrētā, dodas labāko profesiju meklējumos, tas man kā vadītājai ir grūtākais. Ikdienā jāatrod katram kontakts ar bērniņu, ar vecākiem, lai veidotos tas mūsu trīsstūrītis. Un tad jau viesiem kopā feini," stāsta aukļu uzņēmuma "Mazais pīlēns" vadītāja Linda Lilje-Jurķe.
Ar laiku Linda domā izveidot privāto bērnudārzu. Vēl vienas pirmsskolas iestādes celtniecību plāno arī Ķekavas novada pašvaldība. Bet vecāku domas dalās. Daži ir tīri laimīgi par to, ka viņu mazulim ir iespēja uz pārejas posmu – pirms lielā bērnudārza vēl kādu laiku pabūt aukles gādībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
