Šobrīd visā Latvijā darbojas 358 parakstu vākšanas vietas, kā arī vēl 41 punkts ierīkots ārzemēs. Tie ir atvērti katru dienu, taču darbiniekiem visbiežāk nākas bezdarbībā šūpot kājas.
Broņislava strādā iecirknī, kas atrodas skolā, kurā reiz mācījusies viņas meita. Parakstu vākšanas punkts atrodas skolas foajē un tas ierīkots gana askētiski- galds, krēsls un informatīvs stends. Pirms Bez Tabu viesošanās iecirknī divu nedēļu laikā savākti 16 paraksti jeb būtībā viens paraksts dienā. Parakstu vākšanas punkts atvērts četras stundas katru dienu.
20 dienu laikā iecirkņos savu autogrāfu atstājuši vien 3500 pilsoņi, kas ir 2,3 procenti no nepieciešamā skaita. Piemēram, Tērvetes, Mērsraga, Krustpils, Dagdas un Burtnieku novada parakstu vākšanas punktos svilpo vējš, tur līdz šim nav parakstījies neviens balstiesīgais.
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte vērojama Daugavpils novadā un Rīgas pilsētā, kur attiecīgi parakstījušies 582 un 522 balstiesīgie iedzīvotāji.
Tikai retais no uzrunātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka ir informēts par šobrīd notiekoši parakstu vākšanu.
Stundas likme parakstu vācējiem pirms nodokļu nomaksas noteikta 3 eiro un 70 centu apmērā. Nostrādājot 20 dienas, var saņemt 296 eiro. Sākotnēji bija plānots, ka parakstu vākšana izmaksās ap vienu miljonu eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristīne Bērziņa
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
Sākotnēji bija paredzēts, ka tiks organizētas 625 parakstu vākšanas vietas, tad izmaksas būtu apmēram 900 000 eiro, taču skaits tika samazināts līdz 358 vietām Latvijā un 41 ārzemēs, līdz ar to izmaksas samazinās. Šobrīd plānots, ka izmaksas būs aptuveni 600 000 eiro. Taču, ņemot vērā zemo aktivitāti, izmaksas varētu būt vēl zemākas. Tas saistīts ar to, ka bija ierēķināts, ka par katra paraksta ievadi sistēmā būs piemaksa 10 centu apmērā.
Jāatgādina, ka parakstu vākšana sākta pēc 41 Saeimas deputāta kopīgi parakstītas vēstules Valsts prezidentam. To parakstījuši partijas "Saskaņa", "ZZS" un "KPV LV" deputāti, kuru partiju biedru skaits ir teju divas reizes lielāks nekā parakstu vākšanā piedalījušos cilvēku skaits. Šie Saeimas deputāti iebilda pret likuma grozījumiem, kas paredzētu, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām būtu atlikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno vietvaru ievēlētu uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu termiņu. Ja līdz kārtējām vēlēšanām būtu atlikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad jauno vietvaru ievēlētu uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Ja netiks savākts nepieciešamais parakstu skaits, tautas nobalsošana netiks rīkota un likums stāsies spēkā.
