Lai arī vairāki valdības sociālie partneri otrdien lūdza ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu vēl neapstiprināt, kamēr nav atrisinātas neskaidrības, Ministru kabinets to neņēma vērā. Īpaši nokaitēta vārdu apmaiņa valdības sēdē izcēlās starp Rektoru padomes ģenerālsekretāru un premjeru. "Ar sliktu procesu var diskreditēt ļoti labu mērķi, man ir bail, ka tas šajā gadījumā ir noticis," otrdien sēdē sacīja Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts. Viņam gan oponēja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
"Jūs pārstāvat status que, un tas nozīmē zemas algas, mums ir jāiet uz priekšu, un es aicinu jūs ne tikai teikt "nē", bet atrast veidu, kā teikt "jā" un palīdzēt. Un tas ir tas, ko es no jums prasu, jūs sakāt neder, es saku, esošā sistēma neder," otrdien pauda premjers.
Lielāko augstskolu vadītāji un zinātnieki trešdien sasauca preses konferenci, jo uzskata, – politikas veidotāji viņus mērķtiecīgi mēģina padarīt par reformas pretiniekiem, lai gan patiesībā nepieciešamās pārmaiņas rektori atbalsta un vēlas tikt iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
"Bez šaubām, šis te otrais variants – nozare saka, – jā un ļoti cer, ka tiks sadzirdēta un tiešām tiks aicināta palīgā. Šī te iesaistes problemātika ir bijusi ļoti akūta jau no paša konceptuālā ziņojuma izstrādes sākuma, tā nebija caurspīdīga," uzskata Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.
"Es vēlos kliedēt bažas, ka Latvijas augstskolu rektori ir mafioza struktūra, kura ar kaut kādiem mafioziem grupējumiem cenšas privatizēt augstākās zinātnes paredzētos budžeta līdzekļus," trešdien pauda RSU rektors Aigars Pētersons.
Pēc būtības rektori neiebilst ne pret augstskolu padomju veidošanu, tajos iekļaujot ārējos ekspertus, kā to paredz reforma – ar nosacījumu, ka šie eksperti nav politiskie ielikteņi, kas ierobežos akadēmisko brīvību. Satraucošs ir finansējuma jautājums – ziņojums neparedz turpmāko attīstības modeli situācijai pēc dažiem gadiem, kad izglītībai nebūs pieejami ES fondi.
"Tur finansējums augstākai izglītībai tiek paredzēts gandrīz vai pēc atlikuma principa. Kas arī ziņojumā minēts – ja paliks kaut kādos fondos kaut kāda naudiņa pāri, tad tas varētu tikt piešķirts tām universitātēm, kas būs ar mieru vai kurām būs pienākums darīt to, kas ir izlemts," uzskata RTU rektors Leonīds Ribickis.
"Finansējums uz vienu studentu mums jau daudzus gadus stāv uz vietas, kamēr pārējās augstskolās kaimiņvalstīs ir krietni augstāks, līdz ar to ir tāda dīvaina situācija, ka mēs gribam "pa lēto" sagatavot augstas klases speciālistus," pauž LU rektora vietas izpildītājs Gvido Straube.
Augstskolu vadītāju un zinātnieku prasība ir kopā ar ministriju strādāt pie pārmaiņu ieviešanas nozarē un pārtraukt vienpusēju lēmumu pieņemšanu. Ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju nozares pārstāvji neprasīšot, jo nesaskatot tam nekādu jēgu. "Jēgas nebūs, tāpēc ka valdošā koalīcija, kamēr tā ir vairākumā, aizstāv to politiku, kaut arī tā satur absurda elementus," uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
