Pārlūkojot sociālos tīklus, viegli var pamanīt, ka informācijas par koronavīrusu ir pārpārēm. "900 sekunžu" aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka informācijas par jauno vīrusu patiešām ir ļoti daudz, un izvērtēt, cik tā ir nopietna, ir grūti, taču veselajam saprātam jābūt vienmēr.
"Es domāju, ka tas varētu būt bīstami vecāka gadagājuma cilvēkiem. Varētu saslimt, bet tas nav bīstami nekādā veidā," uzskata students Nadirs. Arī cits students Jānis "900 sekundēm" pauž, ka viņam tas nešķiet bīstams. Studentiem piekrīt arī pensionāre Lidija.
"Man nav bail. Domāju, tas ir kaut kas līdzīgs gripas vīrusam, man, paldies Dievam, gripas nekad nav, ceru, ka arī šis nekad nebūs," saka pensionāre.
Savukārt aptaujātais Renārs uzskata, ka tas viss ir pārspīlēti. "Man sieva teica, ka esot izpirkti veikalā griķi un dezinfekcijas līdzekļi, jo cilvēki ietekmējas no tā, ko viņi dzird. Man sieva saka, – "mēris, mēris", bet, ja tā būtu, puse Latvijas būtu izmirusi. Tas ir pārspīlēts viss, bet es ievēroju higiēnu," norāda Renārs.
Paniku celt nevajag un bailēs no vīrusa noslēgties no sabiedrības nav vajadzības, tomēr arī pilnīgi bezrūpīgi pret šo slimību būtu neprātīgi izturēties, uzskata sociālais psihologs Ivars Austers. Viņš gan atzīst, ka cilvēki, sekojot informācijai par koronavīrusu, nereti izdara spriešanas kļūdas.
"Cilvēkiem šķiet, – jo biežāk viņi kaut ko redz, rāda cilvēkus, kuri apģērbušies īpašos tērpos, rāda grafikus, cik skumjo gadījumu, ka kāds ir miris. Neviens racionāli tam neseko līdzi, izņemot tos, kuri ir jomas eksperti. Uz ko balstām savus secinājumus uz epidēmijas bīstamību, cik bieži mēs par šo jautājumu esam dzirdējuši. Ja tas notiek bieži, tad tas šķiet ļoti briesmīgi un apdraudoši," saka sociālais psihologs, LU profesors Ivars Austers.
Daudzi cilvēki baidās no jaunā vīrusa, jo nezina, ko no tā var sagaidīt, uzskata Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle. Taču tad jāpaskatās uz sausiem skaitļiem, viņa saka: saslimušo skaits pasaulē kopumā ir ap 90 000, izārstējušies – 87 000, nomiruši 3 000 cilvēki, kuriem jau bijušas nopietnas blakus slimības. Jauni vīrusi parādījās, parādās un parādīsies, par to būtu jāatceras, bet paniku celt tāpēc nevajadzētu.
"Nāks pilnīgi jaunas infekcijas. Vai tās var iznīcināt? Kā var iznīcināt mikrobu pasauli? Ar viņu var tikai sadzīvot. Bet šajā gadījumā, ievērojot jaunā koronavīrusa zemo mirstību un tikai riska grupās, panikai vispār nav iemesla. Tieši tādēļ pasaules epidemiologi atļauj šo pašizolāciju mājas apstākļos," norāda Baiba Rozentāle.
Eksperte arī norāda, ka uztraukušos cilvēku par koronavīrursu ir daudz, piesaucot to, ka vakcīna vēl neesot izveidota. Taču, piemēram, pret gribu, kas arī var būt nāvējoša, mūsu valstī vakcinējas tikai 2%.
Samazināt iespēju saslimt palīdzēs telpu mitrā uzkopšana un vēdināšana, kā arī regulāra roku mazgāšana. Infektologi uzskata, ka augšējām elpceļu vīrusu infekcijām ir izteikta rudens un ziemas sezonalitāte. Un, sākoties pavasarim, to cirkulācijas, ieskaitot arī jauno koronavīrusu, būtiski samazinās. Un tā ir ļoti labā ziņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
