Termiņuzturēšanās atļauju bizness iet mazumā; premjers uzskata, ka to izsniegšana jāpārtrauc

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gadam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izsniegusi 18 600 termiņuzturēšanās atļauju. 177 gadījumos atļauju izsniegšana investoriem atteikta, anulētas 1633 atļaujas.

2018. gada 1. jūlijā Latvijā uzturējās 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām uzturēšanās atļaujām, bet 2019. gada 1. jūlijā šis skaits samazinājies līdz 8751. Jaunākie dati par atļauju pieteikumiem skaidri liecina, – Latvija vairs nebūt nav iekārojama mērķa valsts.

"Skatoties iepriekšējo posmu, tie ir tikai 189 investori, kopā ar ģimenēm – 724 personas. Tā kā Latvijā ekonomiskā situācija bija uzlabojusies, nosacījumi kļuva stingrāki, šā instrumenta nozīme kapitāla piesaistē ir samazinājusies," apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Pašlaik likumā noteikts, ka nekustamā īpašuma minimālajai vērtībai Rīgā vai tās apkaimē, kā arī ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu vērtībai pārējā Latvijas teritorijā ir jābūt ne mazākai kā 250 000 eiro, lai pircējs varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauž ieceri, ka nākotnē varētu dubultot nekustamā īpašuma iegādes vērtību termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, to nosakot vismaz 500 000 eiro. Tiesa gan, līdz tam atbildīgajām amatpersonām jāveic aprēķini, kā šādas pārmaiņas atsauksies uz valsts budžetu.

"Mums vajadzētu, ka Iekšlietu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju līdz 1. jūnijam izstrādā priekšlikumus, kā imigrācijas likumu varētu grozīt. Kopā ar Finanšu ministriju sagatavot informāciju par ieteikumiem uz mājokļa programmu un valsts budžetu – tātad, kas tur varētu būt," norāda premjers.

Jāpiemin, ka saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām nerezidentu ieguldījumi kopš 2010. gada bijuši 1,5 miljardi eiro. Absolūti lielākā daļa saistīta ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.