Uz saturu

Koronavīrusa izplatība: neziņa par turpmāko gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem

Koronavīruss jau izraisījis neērtības daudzviet pasaulē. Arī Latvijā būs jāsamierinās ar ierastās kārtības traucējumiem gandrīz visās jomās. Tagad tikai cietēja lomā ir ekonomika. Jo līdzīgi savus plānus pārvērtē arī tie, kam šajā pavasarī vai pat vasarā bija paredzēts Latvijas apmeklējums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andra Reizenberga vadītais "Balzambārs" Vecrīgā orientējas uz apkārtējo iestāžu darbinieku apkalpošanu, pasniedzot pusdienas. Taču nenoliedzami lielāko artavu sniedz ārvalstu tūristi. Ziemā to jau tā ir mazāk, bet tagad vēl bažas par ceļošanas ierobežojumiem.

"Marts parasti bija mēnesis, kad jau smaids sāka parādīties. Bet tagad mūsu sfēra ir palikta vēl zem lielāka sitiena. Jārunā, lai valsts nāk pretim, iedod kādas nodokļu brīvdienas. Es ceru, ka tas neturpināsies, tas haoss visu vasaru, tad tās brīvdienas arī neko nedos," saka Reizenbergs.

Tūrisma plūsma draud apsīkt ne tikai uz Latviju. Apjukumā ir arī tie, kuri paši plānoja kaut kur doties.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra iepriekš izplatīto informāciju īpaša piesardzība jāievēro, atgriežoties no Itālijas, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas, Ķīnas. Uz šiem galamērķiem nav ieteicams doties vispār.

Taču atsevišķi darba devēji karantīnu jeb divu nedēļu ilgu periodu mājās var likt un pat liek pavadīt arī tiem, kas atgriezušies no citām Eiropas valstīm, kur koronavīrusa skartie arī ir, taču uz kopējā fona skaits ir neliels.

Situācija ir neviennozīmīga, tādēļ paver daudz variācijas iespēju. "Tas uzdevums šobrīd būtu, lai tie ierobežojumi būtu tādi, kas neiedzen jeb nemudina cilvēkus pēc tam slēpties un mānīties ar to, kur viņi ir bijuši, jo tas ir patiesais risks," norāda veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paliekot mājās, darbinieki teorētiski var strādāt attālināti. Taču – ja ne, aktuāls ir jautājums, kas apmaksā dīkstāvi. Valdības ministriem šodien nebija vienprātības, vai karantīna uzskatāma par klasisku gadījumu, kurā apmaksājamas slimības lapas vai ne.

Konkrēta lēmuma šobrīd vēl nav. Attiecībā uz darba devēja lēmumu paturēt darbiniekus mājās, ja tie, piemēram, bijuši mazāk skartajā Vācijā vai citur, tai jābūt balstītai uz abpusējas vienošanās par kompensācijas apmēru.

Nākamnedēļ Latvijā sākas skolēnu brīvdienas, un, par spīti ieteikumam nekur nedoties, daudzas ģimenes ilgi gaidītajā ceļojumā tomēr brauks. Vienkārši biļetes jau sen pasūtītas. Ja atgriežoties skolēnam laiks būs jāpavada karantīnā, tad divas nedēļas ir termiņš, kurā mācības var nodrošināt attālināti.

Valsts izglītības satura centra modulētajā situācijā, lai būtiski neatpaliktu no pārējiem, mācīties attālināti skolēns var aptuveni mēnesi. Taču ar nosacījumu, ka viņam ir dators, kāda no programmatūrām, kurā notiek saziņa ar skolu, piemēram, populārā "E-klase" un, protams internets.

"Taču, ja šī karantīna tiek noteikta visā valstī vai visā skolā un ilgāku laiku, tad, bez šaubām, risinājumiem jābūt nopietnākiem, un tad varētu būt mācību gada pagarinājums vai pārcelšana, vai citi termiņi kaut kādi," pauž Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tikmēr uz to, ka koronavīrusa sāga neievilksies, cer Andris Reizenbergs. Iepriekš lielas cerības tika liktas uz vasaru, kad Rīgā bija plānots uzņemt rekordlielu kruīza kuģu skaitu.

Pašas pieticīgākās prognozes liecina, ka restorāniem jau jārēķinās ar vismaz 30% lielu kritumu. Pagaidām.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm