Kariņš: "Covid‑19" dēļ netiks apturēti nodokļu sistēmas uzlabošanas plāni, tie tiks īstenoti krietni agresīvāk

Viņaprāt, "Covid-19" dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo īstenot jau iesāktos plānus, tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu reformu.

Pretējās domās ir jaunievēlētā Fiskālās disciplīnas padome, kura, ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, aicina atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jutīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.

Jaunais padomes sastāvs atzīst, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos, ko izraisījusi slimības "Covid-19" pandēmija, situācija ekonomikā ir ļoti mainīga un grūti prognozējama. Vienlaikus padome paredz, ka tuvākos mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānotajiem un budžeta deficīts pieaugs.

Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, "Covid-19" riski iekļauj karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties kā pieaugoša slodze uz valsts sociālās apdrošināšanas fondu, rūpniecības aktivitātes samazināšanos, kas saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu, ieņēmumu kritumu tūrisma un ar to saistītajās nozarēs – pasažieru pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas industrijā, kā arī ar naudas plūsmas riskiem apdrošināšanas kompānijām sakarā ar pastiprinātu pakalpojumu pieprasījumu.
Turklāt, kā atzīst eksperti, "Covid-19" uzliesmojums noticis uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, tajā skaitā, tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās 2019. gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti.

Eksperti arī vērš uzmanību, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze ir vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un atbalsta pasākumus ar fiskālo ietekmi.

Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu un apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.

Kā vēstīts, no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar "Covid-19" vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Lasi vēl – Ārkārtas situācija Latvijā: ar kādām izmaiņām jārēķinās iedzīvotājiem?

Tāpat jau vēstīts, ka no 17. marta līdz 14. aprīlim atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.