Pašreiz noteiktās ārkārtas situācijas termiņš beidzas 12. maijā. Valdībā šo ceturtdien pieņems lēmumu, ko darīt turpmāk un kādus ierobežojumus varētu mīkstināt. Tas notikšot, bet pakāpeniski, un ar dzīvi Covid-19 ēnā būs jāsamierinās vēl ilgi.
Kad valdība ceturtdien lems par ierobežojumu pārskatīšanu, strauju lēmumu nebūs, tā otrdien sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš prognozē, ka ārkārtējā situācija tiks saglabāta arī pēc 12. maija, kas ir līdz šim noteiktais termiņš.
"Ja mēs to vienkārši atceļam, tad mums kā ar nazi izbeidzas jebkāda veida atbalsts cilvēkiem, kaut gan ekonomika droši vien ar valdības pavēli diemžēl nevarētu tā atvērties. Es pieļauju, ka mēs skatīsimies arī uz šo ar zināmu elastību. Mēs varbūt vairāk skatīsimies uz to, kādus ierobežojumus mēs varam drošāk mīkstināt, un skatīties soli pa solim," norādīja Kariņš.
Veselības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, kā rīkoties pēc 12. maija. Un viens no tiem paredz mīkstināt striktos pulcēšanās ierobežojumus. Taču šobrīd vēl netiek precizēts, cik lielam skaitam cilvēku varētu ļaut būt vienkopus.
Aktuālākās ziņas, datus un faktus par Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē lasi ŠEIT!
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tas pirmais sabiedrībai, manuprāt, šobrīd visaktuālākais ir cilvēku pulcēšanās skaits, cik daudziem mēs ļausim to robežu noteikt. Tā ir, to mēs piedāvājam. Es atturēšos šobrīd minēt to soļa platumu," saka veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Amatpersonas vienlaikus akcentē, ka ar Covid-19 jāmācās sadzīvot kā ar hronisku slimību. Tāpēc jārēķinās, ka dažādi piesardzības pasākumi būs jāturpina ievērot ilgstoši. "Mūsu dzīves būs ietekmētas vismaz līdz gada beigām. Un jautājums, cik ļoti tie ierobežojumi būs strikti vai mazāk strikti, būs atkarīgs no sekmīgas valdības un sabiedrības kopā darbošanās," norāda Viņķele.
Apzinoties, ka iedzīvotāji sāk nogurt no ierobežojumiem un tos vairs neievēro tik strikti, jo inficēto skaita līkne samazinās lēni, valdība sola nākt klajā ar izsvērtiem lēmumiem, lai sabalansētu dažādās intereses, no kurām joprojām pirmajā vietā ir sabiedrības drošība.
