Lielākā daļa iedzīvotāju joprojām nav izvēlējušies, kam novēlēt savus 2. līmeņa pensijas uzkrājumus

Daudzi iedzīvotāji Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) skaidrojot, ka viņi pat nedomā par pensiju 2. līmeni, jo tāpat jau nenodzīvošot līdz tam vecumam.

Kopš šā gada sākuma visiem, kuri ir tik pārliecināti, ka nenodzīvos līdz pensijai, ir iespēja savus uzkrājumus novēlēt mantiniekam. Līdz šim to ir izdarījuši nedaudz vairāk kā simts tūkstoši cilvēku, kuri norādījuši, ko iesākt ar viņu uzkrājumiem nāves gadījumā.

"Diemžēl jāsaka, ka tas ir diezgan mazs skaitlis." VSAA pārstāve Ilze Vindele norāda, ka viņi bija gaidījuši lielāku aktivitāti. Pie vainas esot ir Covid-19, kas jau ierasti daudzu bēdu iemesls: "Pirmajos mēnešos bija palielināta interese, bet diemžēl tas, kas notiek šobrīd, ir atkal atstūmis šo interesi uz aizmugurējo plānu."

Kopš šā gada sākuma ir miruši vairāk nekā 1600 2. pensiju līmeņa uzkrājēji. Savukārt tikai 148 no viņiem bija norādījuši, ko iesākt ar viņu uzkrājumiem. Tie ir tikai nepilni 10%.

Ja cilvēks nav norādījis, ko iesākt ar viņa uzkrājumiem un viņam nav apgādājamo, vai arī tie ir vecāki par 24 gadiem, tad visi līdzekļi nonāk citu pensionāru makos. "Tas ir tajos gadījumos, ja cilvēkam nav apgādājamie. Tad tiešām nonāks kopējā katlā. Tiks izmaksāti solidāri esošajiem pensionāriem. Tā nauda, kuru varēja kādam novēlēt, tā nauda aiziet sociālajā budžetā."

"Swedbank" pārstāvis Pēteris Stepiņš norāda, ka šī ir iespēja uzkrāto naudu saglabāt ģimenes lokā. Visi pēc 1971. gada dzimušie iedzīvotāji automātiski piedalās 2. līmeņa pensijas personīgo uzkrājumu veidošanas programmā: "Var teikt, – ir katra privātīpašums, tad man ir uzkrājums. Ja manis nav, tad tā nauda kaut kur paliek, var izvēlēties, kur tā paliek."

Minētos uzkrājumu mantinieka norādīšanai ir vairākas iespējas. Ar to visu iespējams iepazīties un norādīt mantinieku iespējams "latvija.lv" portālā.