Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts Saeimā nokļuva pērnā gada rudenī un sākotnēji paredzēja 39 pašvaldības pašreizējo 119 vietvaru vietā. Lai likumprojektu parlamentā izskatītu, izveidoja īpašu komisiju, kurā darbojās pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas.
Komisija strādāja pusgadu, aptuveni 120 stundās darba trijos lasījumos izskatot kopumā vairāk nekā 800 priekšlikumu. Otrdien notika pēdējā sēde, darba kārtībā vēl atsevišķi izšķirīgi jautājumi, piemēram, vai ļaut Jēkabpils pilsētai saglabāties par atsevišķu pašvaldību, ne kopā ar piegulošo teritoriju.
Sākotnēji Jēkabpils dome atbalstīja apvienošanās, bet tagad domas mainījusi saistībā ar to, ka Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai atļauts palikt atsevišķi. Tāpat negaidīti trešajā lasījumā komisija lēma, ka arī Ventspils un Jelgavas pilsēta tomēr nebūs kopā ar to apkārtējiem novadiem.
"Gribētu salīdzināt šo situāciju ar dzīves situāciju. Iepazīstas puisis ar meiteni, satiekas, un vecāki liek viņiem precēties. Viņi vēl nav gatavi, grib kādu laiku padzīvot atsevišķi. Vairāk saprast vienam otru. Varbūt precības varētu notikt pēc gadiem četriem, bet varbūt tās nenotiks nekad. Ne vienmēr vecākiem izrādās taisnība," sēdē sacīja Jēkabpils mērs Aivars Kraps ("Gods kalpot mūsu Latvijai").
Jēkabpils vēlme gan neguva atbalstu, komisija lēma, ka būs vien jāprecas. Papildu izmaiņas, kas trešajā lasījumā skārušas reformu, neskaitot Ventspils un Jelgavas jautājumu, ir tas, ka pašreizējās republikas nozīmes pilsētas tomēr pārsauks par valsts, nevis lielajām pilsētām, pie viena to skaitam piepulcējot Ogri.
Pēc otrā lasījumā Varakļānu novads amizanti bija pievienots gan pie Rēzeknes, gan pie Madonas novada, tāpēc deputāti izšķīrās to iekļaut Madonā.
Tāpat iecerētais Lejaskurzemes novads pārsaukts par Dienvidkurzemes, Ulbrokas par Ropažu, bet Daugavpils pilsētai apkārt esošais novads kopā ar Ilūksti turpmāk sauksies Augšdaugavas.
Par kritērijiem, atbilstoši kuriem deputāti pārzīmējuši Latvijas pašvaldību karti, skaidru atbildi gan neizdodas gūt. Piemēram, kāpēc trešajā lasījumā nolemts ka, piemēram, Jelgava un Ventspils būs atsevišķi no piegulošās teritorijas, bet līdzīgo Jēkabpils vēlmi – noraidīja.
Tālākais jautājums ir, kā Saeima, kas joprojām idejiski strādā krīzes režīmā, varētu vērienīgo reformu izskatīt. Opozīcija akcentē, ka nebūtu pieņemami to darīt attālināti.
Savukārt Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs problēmas gan nesaskata. Viņa ieskatā, tas izdarāms arī attālināti, iespējams, jau ar jauno e-Saeimas risinājumu. Attiecīgi parlaments reformu varētu sākt skatīt maija otrajā pusē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
