Studentu apvienība ceļ trauksmi: Covid‑19 izraisītas krīzes dēļ mācības varēt pamest tūkstošiem studentu

Studijas varētu neturpināt teju 10 000, bet vēl tikpat daudzi plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu. Ar tik satraucošiem skaitļiem nākusi klajā Latvijas Studentu apvienība. Galvenais iemesls – pieaugušais bezdarbs, īpaši apkalpojošajā sfērā, kurā nodarbināts katrs piektais strādājošais students.

Vairāk nekā pusei studentu mēneša ienākumi nepārsniedz 400 eiro mēnesī, uzsver Studentu apvienībā. Taču ceturtā daļa studējošo paredz, ka tuvākā pusgada laikā Covid-19 ietekmes dēļ to ienākumi varētu sarukt vismaz par pusi. Vēl 15% paredz, ka ienākumus zaudēs pavisam. Tas bažīgu dara Studentu apvienību, kas norāda, ka ne visiem studentiem spēs palīdzēt ģimenes, tādēļ viņi varētu lemt par studiju pārtraukšanu.

"Ir daļa, kas izdzīvo līdz 200 eiro, līdz 100 eiro mēnesī. Un tagad, iedomājoties, ka Tev ir šie ienākumi zuduši, bet tev ir dienesta viesnīca, dzīvoklis jāīrē, pārtikas iegāde, nemaz nerunājot par studiju maksu, studiju materiāliem, tad situācija ir maksimāli kritiska," saka Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.

Vairāk nekā puse studējošo Latvijā paši maksā par studijām. Aptaujā secināts, ka daudzi no tiem plāno augstskolām lūgt atlikt studiju maksājumus vai mainīt maksas plānu. Studentu apvienība cer uz augstskolu pretimnākšanu, jo potenciāls studentu skaita samazinājums būtu trieciens visai sistēmai.

"Ir skaidrs, ka šīs situācija kopumā, kas ir starptautiska ar slēgtajām robežām, samazinās ārvalstu studentu pieplūdumu rudenī. Un, ja mums arī sāk atbirt esošie studenti, tad sistēmai tas neko labu nenesīs. Un tas ir jautājums, kā mēs sagatavosim jaunos speciālistus," norāda Širina.

Lielākās universitātes gan šobrīd nevar pateikt, kādu ietekmi studentu finansiālās situācijas pasliktināšanās atstās uz augstskolām. Taču gan Latvijas Universitāte (LU), gan Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) norāda, ka tās ir gatavas nākt pretī tiem, kam palīdzība nepieciešama.

"Tas nav obligāti Covid-19, tā var būt cita situācija, tad viņš, pamatojot to ar kaut kādu dokumentu, var prasīt šo atvieglojumus. Tieši atsaucoties uz Covid-19 situāciju ir apmēram 20 doti maksas pagarinājumi, termiņa pagarinājumi vai sadalījums sīkākās daļās," skaidro  LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis.

Savukārt RSU Administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis norāda: "Es domāju, ka tas atšķiras no augstskolas uz augstskolu. Piemēram, visi ārzemju studenti ir apmaksājuši visas studiju maksas. Savukārt šiem, kas ir latviešu valodas plūsmas studenti, ja viņš ir kārtīgi iepriekš maksājis, mēs ejam pretī un pagarinām šo termiņu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieteikumi par samaksas termiņa pagarināšanu ir pieauguši no 29, kas bija pagājušogad, līdz 44 šogad. Tas nozīmē, ka pieaugums ir, bet, manuprāt, tas nav kritisks."

Studentu apvienība gan paredz, ka kritiskākā situācija varētu iestāties septembrī. Tādēļ apvienība aicina piešķirt līdzekļus īpaša atbalsta mehānisma studentiem izveidei Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Daļēji studentu palīdzības saucienos ieklausījusies arī izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura studentiem sola trīs veida valsts atbalstu.

"Ir paredzēta vismaz trim tūkstošiem studentiem bezdarbniekiem 200 eiro mēneša atbalsta summa sešu mēnešu garumā. Un tā doma ir tāda, ka studējošie var iesaistīties pētniecisko aktivitāšu veikšanā," skaidro Šuplinska.

Tāpat vēl 3,6 miljonus eiro plānots novirzīt jauno speciālistu atbalstam.

"Proti, tādiem, kuri nevar pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu, un kuriem nav citas iespējas, kā to darīt. Tad tie būtu apmēram 5000 personām. Un tas mehānisms ir 180 eiro atbalsts līdz četru mēnešu garumam," saka Šuplinska.

Ministrija arī plāno atbalstīt topošos studentus, par 500 palielinot valsts galvoto studiju kredītu saņēmēju skaitu. Studenti gan pilnībā ar solītajiem atbalsta mehānismiem nav apmierināti un vēlas problēmai vērst vēl lielāku uzmanību, tāpēc aicina studentus pulcēties tiešsaistē, iesaistoties akcijā #gribustudēt.