Taču reformai ir daudz kritiķu, kuriem ir satraukums par augstskolu autonomijas mazināšanu. Viņi cer, ka korekcijas ieviesīs Saeima, jo galavārds pieder deputātiem.
Reforma, par kuras nepieciešamību spriests jau gadiem, ir viena no Kariņa vadītās valdības prioritātēm.
"Ar šādu likumu pieņemšanu Saeimā mēs varētu modernizēt mūsu augstskolu pārvaldību. Padarīt to labāku un pasaulē konkurētspējīgāku, kas, protams, nāks mūsu studentiem un līdz ar to mūsu valstij par labu. Tas ir liels solis, kas tiek sperts," saka Kariņš.
Likuma izmaiņas paredz, ka augstskolas turpmāk pārvaldīs ne vien senāts, kā līdz šim, bet arī padome, kurā, atkarībā no augstskolas veida, darbosies septiņi līdz 11 cilvēki ar plašām pilnvarām. Viņi arī apstiprinās budžetu un iecels rektoru, kuru plānots izraudzīties starptautiskā konkursā.
Ja par rektoru kļūs ārzemnieks, latviešu valoda obligāti nebūs jāzina. Lai gan tam kategoriski iebilst Nacionālās apvienības ministri, valdība reformu kopumā atbalsta.
Gluži pretējs viedoklis ir daudzām nozares organizācijām. Izglītības ministrijas piedāvāto reformu tās neatbalsta un valdībai pārmet sasteigtu rīcību Covid-19 krīzes aizsegā.
"Man ir ļoti žēl, ka ministrija un arī valdības locekļi ārkārtējo situāciju izmanto kā aizsegu, kur ignorēt demokrātiskas valsts pamatvērtības, viedokļu dažādību un pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā," norāda Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.
Oponenti ir satraukti, ka tiek ieviesta politizēta, tieša ministrijas pārvaldības sistēma, kas apdraud augstskolu autonomiju.
"Padomju locekļu atlasi faktiski kontrolēs ministrija – iecels, atcels ministrija, līdz ar to kontrolējot arī rektora iecelšanas procesu," saka Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Bažas izskan arī par to, ka izglītības ministram būs nesamērīga vara, lemjot par finansējuma piešķiršanu.
"Cik nauda aizies uz vienu, otru, trešo augstskolu vai koledžu, tas paliek vienpersonisks ministra lēmums, kas, manuprāt, ir vairāk kā pārsteidzošs piedāvājums no valdības, kas uzskata, ka korupcijas riski ir jāmazina," pauž Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Nozares ministre Ilga Šuplinska (JKP) visus pārmetumus noraida kā nepamatotus, uzsverot, ka augstskolu autonomija tiek stiprināta.
"Padomju ieviešana šķirtu ļoti precīzi procesus, kas ir saistīti ar akadēmiskajām izvēlēm un šiem stratēģiskajiem jautājumiem. Un tieši tāpēc arī palielinātos augstskolas atbildība un autonomija," saka Šuplinska.
Tagad par reformu būs jālemj Saeimai. Deputātiem arī būs jāizšķiras, vai atbalstīt valdības ieceri, ka ne tikai augstskolu, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs strādājošo deklarācijas turpmāk publiskas būtu vairs tikai daļēji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
